Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolārs 2026.gadu uzsācis ar izteiktu vērtības kritumu, kas arvien skaidrāk liecina par tendences maiņu, nevis īslaicīgām tirgus svārstībām. ASV dolāra vērtība pret galveno tirdzniecības partneru valūtām īsā laika posmā ir noslīdējusi līdz zemākajiem līmeņiem vairāku gadu laikā, savukārt tirgus noskaņojumu pastiprina arī politiskie signāli no Vašingtonas. ASV prezidents Donalds Tramps publiski ir paudis atbalstu vājāka ASV dolāra virzībai, un investori to uztver kā nepārprotamu signālu, ka spiediens uz valūtu var saglabāties ilgtermiņā.

Tas nav svarīgi tikai valūtu tirgiem. Vājāks ASV dolārs tieši ietekmē eksporta konkurētspēju, cenu veidošanu un peļņas maržas, tādēļ tā ietekmi neizbēgami izjutīs gan Vācijas, gan Baltijas valstu eksportētāji. Tiesa, šī ietekme nebūs vienāda – atsevišķās nozarēs tā būs jūtamāka, citās mazāk izteikta. Tāpēc šobrīd galvenais jautājums ir, kuriem Baltijas reģiona uzņēmumiem dolāra vērtības samazināšanās rada vislielākos riskus un kur būtu nepieciešams saglabāt īpašu modrību.

Vislielākā ietekme

Baltijas uzņēmumi ir cieši integrēti Eiropas vērtības ķēdēs, tāpēc risku izvērtēšanā nepietiek skatīties tikai uz vietējo eksporta struktūru. Ne mazāk svarīgi ir tas, kā uz valūtas kursa izmaiņām reaģē Vācijas rūpniecība – galvenais pasūtījumu un piegādes ķēžu centrs daudziem reģiona ražotājiem. Ja vājāks ASV dolārs samazina Vācijas ražotāju konkurētspēju ASV tirgū, šī ietekme salīdzinoši ātri pāriet arī uz Baltijas piegādātājiem, samazinoties pasūtījumu apjomam.

Mūsu bankas analīze liecina, ka gan Vācijā, gan Baltijas valstīs visjutīgāk uz ASV dolāra vērtības samazināšanos reaģē augstākas pievienotās vērtības rūpniecības nozares – elektronikas un optikas, mērījumu un augstas precizitātes mērinstrumentu, transportlīdzekļu un to komponentu, kā arī mašīnbūves un iekārtu ražošana. Šajās nozarēs ir vērojama izteikta negatīva korelācija starp ražošanas apjomiem un eiro–ASV dolāra kursu – eiro vērtībai pieaugot attiecībā pret ASV dolāru, ražošanas dinamika mēdz pavājināties. Tas ir likumsakarīgi, jo tieši šīs nozares veido būtisku Vācijas eksporta uz ASV daļu, tāpēc valūtu svārstības tajās visātrāk pārtop reālās pasūtījumu un ražošanas izmaiņās.

Vācijas rūpniecībā izceļas arī farmācijas segments. Tas ir īpaši jutīgs pret eiro kursa stiprināšanos attiecībā pret ASV dolāru, jo farmācijas produkcija veido ievērojamu daļu no eksporta uz ASV. ASV dolāram pavājinoties, šo ražotāju cenu konkurētspēja ASV tirgū samazinās, palielinot lēnāku pasūtījumu pieauguma un ražošanas svārstību risku visā piegādes ķēdē.

Signāls kokrūpniecībai un mēbeļu ražošani

Baltijas valstīs šajā kontekstā visjutīgākais posms ir kokrūpniecība un mēbeļu ražošanas nozare. Šie sektori ir cieši saistīti ar Vācijas un Skandināvijas tirgiem, caur kuriem daļa produkcijas nonāk arī pie ASV patērētājiem. To eksporta īpatsvars ir augsts, savukārt importēto izejmateriālu īpatsvars salīdzinoši mazāks, tāpēc vājāks ASV dolārs ne tik daudz samazina izmaksas, cik rada spiedienu uz pārdošanas cenām un peļņas maržām. Līdz ar to valūtas kursa izmaiņas šajās nozarēs ir jūtamas īpaši strauji.

Lietuvu, Latviju un Igauniju vieno vēl viena kopīga tendence: eiro vērtības pieaugums attiecībā pret ASV dolāru parasti sakrīt ar apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanos. Tas nav pārsteidzoši, jo pret ASV dolāra svārstībām jutīgās nozares veido nozīmīgu daļu no reģiona rūpniecības struktūras. Citiem vārdiem sakot, izteiktāka ASV dolāra vērtības samazināšanās nav tikai ziņa no valūtu tirgiem – tā ir tiešs risks ražotāju pasūtījumiem un ražošanas apjomiem.

Igaunijas rūpniecības struktūra kopumā atbilst Baltijas valstu vidējam modelim, kamēr Latvijā un Lietuvā nozaru, kas ir jutīgas pret ASV dolāra kursa izmaiņām, ir vairāk. Lietuvā līdztekus inženierijas rūpniecībai un mēbeļu ražošanas segmentam papildu riskiem pakļautas arī papīra un poligrāfijas, plastmasas un gumijas izstrādājumu, kā arī tekstilrūpniecības nozares. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Lietuvā ir visplašākais pret ASV dolāra vērtības samazināšanos jutīgo nozaru spektrs. Tas atspoguļo realitāti – attīstītāka un uz eksportu orientēta rūpniecība nozīmē arī lielāku jutību pret ārējās tirdzniecības un valūtu tirgu svārstībām.

ASV dolāra vērtības samazināšanās var turpināties

Tomēr, kā ekonomikā nereti mēdz būt, viena un tā pati pārmaiņa vieniem kļūst par izaicinājumu, bet citiem par iespēju. Eiro kursa vērtības palielināšanās attiecībā pret ASV dolāru daļai ražotāju darbojas kā izmaksas samazinošs faktors. Tā kā daudzas izejvielas pasaules tirgos tiek kotētas ASV dolāros, spēcīgāks eiro nozīmē lētāku to importu. Tas attiecas arī uz tehnoloģiskajām un ražošanas iekārtām, kā arī to komponentēm – sākot no darbgaldiem līdz robotizācijas risinājumiem. Visvairāk no tā iegūst uzņēmumi, kas izejmateriālus un iekārtas iegādājas ASV dolāros, bet galaprodukciju realizē eiro zonā – šādos gadījumos to peļņas maržas var pat pieaugt.

Apkopojot iepriekš minēto, ir virkne pazīmju, kas liecina, ka ASV dolāra pavājināšanās vilnis varētu turpināties arī turpmāk. ASV administrācijas retorika norāda, ka vājāka valūta Vašingtonai šobrīd ir pieņemama, tāpēc tirgus pamatoti apsver turpmāka krituma scenāriju. Tas nozīmē papildu spiedienu uz daļu Vācijas un Baltijas valstu ražotāju, īpaši uz tiem, kuru konkurētspēja ASV tirgū ir tieši atkarīga no cenas.

Tomēr šobrīd svarīgākais ir nevis minēt, kur varētu atrasties ASV dolāra zemākais punkts, bet gan būt gataviem rīcībai. Straujš ASV dolāra vērtības kritums Latvijas uzņēmumiem būtu jāuztver kā būtisks riska signāls – valūtas risku pārvaldība, cenu elastība un līgumu struktūra tuvākajā laikā var izrādīties tikpat svarīga kā pieprasījuma prognozes.