Pašlaik pret Latviju jau ir ierosinātas trīs pārkāpuma procedūras par Eiropas Savienības direktīvu neieviešanu, tādēļ Ekonomiskās ilgtspējas likuma un grozījumu likumā “Par piesārņojumu” pieņemšanai ir noteikts steidzamības statuss, nedrīkst aizmirst arī Transporta enerģijas likumu.

Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu – dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku – īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u. tml.

Vasara ir noslēgusies, tomēr ražas novākšana un citi darbi lauksaimniecībā vēl turpinās. Kā nozari ietekmējuši laikapstākļi, Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti un kāds atbalsts tai nepieciešams? To septembrī vaicājām lauksaimniekiem.

Internetā un sociālajos tīklos aizvien biežāk parādās video un cits saturs, kas rada šaubas – vai tas ir īsts vai viltots? Kā atpazīt satura viltojumu un kā rīkoties, ja tas skar uzņēmumu?

Jaunajām tehnoloģijām attīstoties, mākslīgais intelekts atvieglo ikdienu ne vien iedzīvotājiem, bet kļūst par “darbarīku” arī krāpniekiem. Parādās arvien vairāk rīku un programmu, ko garnadži var izmantot, cenšoties apkrāpt iedzīvotājus. Kādas ir jaunās krāpnieku tendences digitālajā pasaulē, kuras ir izplatītākās riska grupas un ko ņemt vērā, lai no krāpniecības izvairītos?

Ģeopolitiskā nenoteiktība, agresorvalstu tuvums, Amerikas Savienoto Valstu tarifi – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras uzņēmumi. Kā nozari ietekmē iespējamā tarifu paaugstināšana, agresorsvalsts tuvums un situācija pasaulē kopumā? To augustā vaicājām tirgotājiem, ražotājiem un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām.

Iepriekšējais gads loģistikas nozarē Latvijā bija izaicinošs, jo ekonomikas stagnācija turpinājās jau otro gadu pēc kārtas. 2024.gadā Latvijas ekonomiku raksturoja lēns izaugsmes temps, ko ietekmēja ierobežota pirktspēja un inflācijas palēnināšanās. Šo pašu situāciju novērojam arī 2025.gadā. Lai gan iedzīvotāju ienākumi stabilizējās, pircēji joprojām izvēlas taupīgākus risinājumus, priekšroku dodot lētākām precēm un pakalpojumiem. Jūnijā veiktā “Norstat” sabiedriskās domas aptauja “Know your people Latvia Q2 2025” liecina, ka 32% Latvijas iedzīvotāju ir nobažījušies par savu ģimenes finanšu situāciju.

Pasīva kapitāla piesaiste, mazas pievienotās vērtības un kopumā nelieli uzņēmumi diemžēl ir nevis izņēmums, bet gan mūsu valsts saimnieciskās darbības ikdiena. Tam seko nespēja strādāt efektīvi un kāpināt algas, kas diemžēl rezultējies masveida darbaspēka aizbraukšanā no Latvijas. Visiem skaidrs, ka šo situāciju varētu labot ar investīciju palīdzību. Tās Latvijā arī ienāk, taču ne pietiekami, lai kardināli uzlabotu mūsu valsts saimniecisko situāciju.

Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek prognozēts, ka sešu mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75%–2% līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas. Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās.

Jūnija sākumā – laikā, kad gada pārskati jau iesniegti un var atklāt vasaras sezonu, – 24 grāmatvežu komandas pulcējās uz “iFinanses” organizēto ikgadējo “Grāmatvežu čempionātu 2025”. Komandām bija iespēja demonstrēt visas mūsdienīga grāmatveža darbā nepieciešamās prasmes – kritisko domāšanu, stratēģisko domāšanu, spēju apstrādāt lielu informācijas apjomu, lielisku atmiņu, attapību, radošumu un sadarbības prasmes. Bet kā ir ar tehnoloģijām? Vai mākslīgais intelekts jau ienācis grāmatvežu ikdienā? Kādus mākslīgā intelekta un digitalizācijas rīkus izmanto grāmatveži un kādi ir viņu lielākie izaicinājumi – to jautājām vairākām komandām.

Latvijā turpinot samazināties iedzīvotāju skaitam, sarūk arī darba roku skaits. Viens no risinājumiem, uz kuru uzņēmumi jau raugās, ir senioru iesaiste darba tirgū. Taču vai tas ir reāls risinājums, un vai cienījamais vecums netiek uztverts kā trūkums novecojošo zināšanu dēļ? To jūnijā jautājām uzņēmējiem.

Lai arī cilvēciskais kontakts darba vidē ir nozīmīgs, tomēr rodas jautājums – vai sapulces vienmēr ir efektīvas? Nereti tās no mērķtiecīgas lēmumu pieņemšanas un ideju ģenerēšanas pārvēršas par birokrātisku rutīnu un kļūst par produktivitātes zuduma avotu. Kā to mainīt?

Ikviens darba devējs vēlas, lai viņa darbinieki strādātu pēc iespējas produktīvāk un rezultāti būtu maksimāli labākie. Veids, kā to izmērīt, katrai nozarei un uzņēmumam ir savs – kādam svarīgi, ko dara konkurenti, bet kādam citam nozīmīgākais rādītājs ir klientu apmierinātība.

Izstrādāti pēdējā laikā apjomīgākie grozījumi Darba likumā, kas skars virkni jautājumu, kas būs saistoši virknei uzņēmumu un to darbiniekiem. Izmaiņas sagaidāmas gan virsstundu apmaksas, gan algu izmaksas kārtībā, bet viens no karstākajiem jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu. Ko par plānotajām izmaiņām saka uzņēmēji?

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība un Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām. Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.