Ņemot vērā pastiprinātos kiberuzbrukumu draudus – Latvijā 2025.gadā Valsts policijā reģistrēts 8701 krāpniecisks gadījums –, arī uzņēmumiem aizvien vairāk jābūt gataviem atpazīt un novērst dažāda veida kiberdraudus. Lai noskaidrotu, kādi ir populārākie krāpniecības veidi un kā cīnīties ar kiberuzbrukumiem, uzrunājām trīs dažādu jomu ekspertus.

Viltus rēķini, e-pasti un izspiedējvīrusi

“Biežāk sastopamie kiberuzbrukumi, par kuriem CERT.LV saņem ziņojumus no cietušajiem uzņēmumiem, ir viltus rēķini, viltus e-pasti grāmatvežiem, izspiedējvīrusi, kā arī uzbrukumi piegāžu ķēdei,” atklāj CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. “Viltus rēķins parasti tiek saņemts it kā no sadarbības partnera. Tas satur precīzu informāciju par preci vai pakalpojumu, kuru uzņēmums vēlas iegādāties, un korektus abu pušu rekvizītus, izņemot bankas kontu, uz kuru jāveic maksājums. Lai maksātājam nerastos aizdomas, viltotajā e-pastā tiek norādīts arī šķietami loģisks iemesls konta maiņai: lēmums nomainīt banku izdevīgāku nosacījumu dēļ, kļūdains konts iepriekš nosūtītajā rēķinā, konts nomainīts labākai starptautisko maksājumu apstrādei vai uzņēmumu apvienošanas dēļ.”

“Lai izvairītos no šādiem uzbrukumiem, ar sadarbības partneri jau savlaicīgi jāvienojas par to, kā tiks paziņotas un apstiprinātas jebkādas izmaiņas. Ja tiek saņemts pieprasījums mainīt maksājuma informāciju, jāpārliecinās, ka tā ir korekta, izmantojot citu saziņas kanālu, piemēram, piezvanot. Jāpieņem tikai elektroniski parakstīti rēķini un, protams, vienmēr jāpievērš uzmanība sūtītāja e-pasta adresei,” iesaka eksperts.