Lai pagarinātu 2025.gada atbalsta iesnieguma iesniegšanas termiņus un precizētu dažu tiešo maksājumu nosacījumus, atvieglojot prasības lauksaimniekiem, 2025.gada 17.jūnijā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, informē Zemkopības ministrija.
Ņemot vērā lauksaimnieku sniegto informāciju par nelabvēlīgo laikapstākļu – ilgstošo un intensīvo nokrišņu 2025.gada maija nogalē – negatīvo ietekmi uz sējumiem un stādījumiem, 2025.gada atbalsta iesniegumiem tiek pagarināts iesniegšanas termiņš līdz 30.jūnijam, kā arī netiks piemēroti atbalsta samazinājumi par kavēto termiņu.
Papildus tam 2025.gadā ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību (EKO2) piešķirs par zaļmēslojuma augu papuves platību, kas nepārsniedz 30% no saimniecības aramzemes platības (parastā kārtībā – 10%).
Tā kā 2025.gads ir pirmais gads, kad tiek īstenots jaunās ekoshēmas atbalsts par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu (EKO3), veiktas izmaiņas, lai 2025.gadā līdz 30.jūnijam pagarinātu termiņu, līdz kuram var deklarēt ainavas elementus.
Ar grozījumiem precizēts atbalsta samazinājums gadījumiem, kad tiek atklātas neatbilstības, padarot nosacījumus lauksaimniekiem labvēlīgākus, un veikti atsevišķi tehniski grozījumi.
Lai risinātu situācijas, kad ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji, kuros ir jāievēro 9. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) prasības, ir aparti un ilgstoši nav atkal pārveidoti par EJIZ platību, ir noteikts, ka līdz 2023.gada 31 decembrim pārveidotām EJIZ platībām, kas atrodas ārpus Natura 2000 teritorijas un nepārsniedz 6 hektārus, ir pieļaujama ilggadīgo zālāju izveide citā lauksaimnieka rīcībā esošā lauksaimniecības zemes nogabalā.
Noteikumos precizēts atsevišķu kultūraugu – sinepju un pākšaugu platību atbalsttiesīgums, iekļaujot tos ekoshēmas atbalstā par saudzējošo lauksaimniecības praksi (EKO5), bet sinepes – arī ekoshēmas atbalstā par ekoloģiski nozīmīgu platību (EKO2) kā nektāraugs.
Svītrots nosacījums, ka starpkultūras var sēt tikai pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas, lai saņemtu ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību (EKO2). Svarīgi, ka starpkultūras tiek audzētas pēc galvenā kultūrauga neatkarīgi no tā, kad tās tiek sētas. Precizētas arī ekoshēmas atbalsta par zālāju saglabāšanas veicināšanu (EKO6) normas, papildinot ar nosacījumu, ka saistības nemainās, ja saistību platība neatšķiras arī vairāk kā par 0,3 hektāriem no pirmajā saistību gadā apstiprinātās lauka saistību platības.
Precizēta atbalsta samazinājuma aprēķināšanas kārtība lauksaimniekiem par konstatēto neatbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, palielinot to platību, no kuras var piemērot atbalsta samazinājumu, no 0,3 hektāriem uz 1 hektāru, vienlaikus palielinot nosacījumu par konstatētās neatbilstības procentuālo daļu atbalsttiesīgajā platībā no 3 uz 10%.
Precizēti nosacījumi 7. LLVS standartā noteiktās augu maiņas prasības izpildei, nosakot toleranci – papildus pievienotajām lauka daļām, kas nav lielākas par 1 hektāru vai nepārsniedz 20% no kopējās lauka platības, augu maiņas prasība ir uzskatāma par izpildītu, ja tā ir izpildīta pamatlaukā.
Kā arī veikti citi pārsvarā tehniski grozījumi MK noteikumu Nr.198 pielikumos – precizējot atsevišķus kultūraugu kodus, kā arī atbalsta saņemšanas iespējas par atsevišķu kultūraugu audzēšanu, paredzot jaunus kodus ziemas auzai, ziemas cietajiem kviešiem un daudzgadīgajai skābenei.
Noteikumos tiek veikti arī vairāki tehniski un redakcionāli precizējumi un papildinājumi atsevišķus tiešo maksājumu atbalsta piešķiršanas nosacījumos, informācijas sniegšanas un administrēšanas procedūrās.
Grozījumi MK noteikumos Nr.198 stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
