Latvijas Banka ir sākusi publicēt regulāru pārskatu par komercbanku piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm. Šis ir viens no pasākumiem, lai nodrošinātu komercbanku klientiem pilnīgāku informāciju par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot konkurenci un to iespējas izvēlēties izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju. Tuvāko mēnešu laikā Latvijas Banka, īstenojot pasākumus kreditēšanas veicināšanai, turpinās dažādas aktivitātes, par kurām informēs sabiedrību.

Nolūkā samazināt elektroierīču enerģijas patēriņu, Eiropas Savienībā (ES) stājušies spēkā grozījumi regulā 2023/826, ar ko saskaņā ar direktīvu 2009/125/EK nosaka ekodizaina prasības elektrisku un elektronisku mājsaimniecības un biroja iekārtu enerģijas patēriņam izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā un tīklierosas gaidstāves režīmā attiecībā uz elektropreču enerģijas patēriņu mazjaudas režīmā. Tikko pārskatītais regulējums nodrošinās patērētājiem papildu informāciju par gaidīšanas režīma (standby), tīkla gaidīšanas režīma (networked standby), kā arī izslēgtā režīma (off mode) enerģijas patēriņu, kā arī par laiku, kas nepieciešams, lai produkts automātiski pārslēgtos uz minētajiem režīmiem, informē Ekonomikas ministrija.

Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Tie paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, alkohola pieejamību un sniegt papildu informāciju patērētājiem par tā sastāvu un kaitīgumu.

Lai nodrošinātu Latvijas muitas informācijas sistēmu atbilstību Eiropas Savienības (ES) Muitas kodeksa prasībām, kas noteiktas regulā 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis Automatizēto importa sistēmu. Plānots, ka importa muitas deklarāciju noformēšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt maijā.

Saeima 20.aprīlī konceptuāli atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz palielināt reprezentatīvas automašīnas vērtības slieksni, informē Saeima.

Ministru kabinets (MK) šā gada 18.aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus MK noteikumos Nr.705 par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas veicinās starptautiski atzītas uz riska novērtējumu balstītas pieejas īstenošanu kredīta devēju un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju klientu izpētes procesā un risku novērtēšanā.

Marta beigās un aprīļa pirmajās dienās Latvijas iedzīvotāju pieprasījums pēc krājobligācijām ir sasniedzis augstāko līmeni. Kopš 30.marta iedzīvotāji ir iegādājušies krājobligācijas aptuveni 7 milj. eiro apmērā. 3.aprīlī, ir sasniegts lielākais līdz šim novērotais noguldījumu apjoms krājobligācijās vienas dienas laikā – 1,8 milj. eiro, informē Finanšu ministrija.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2023.gada 30.martā ir pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, papildinot to ar 11.4pantu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam”. Grozījumi stājās spēkā šī gada 7.aprīlī.

Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru veica izvērtējumu par patieso labuma guvēju reģistra pieejamības ikvienai personai tiesisko regulējumu, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas. TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi.

Šobrīd uzņēmumi saskaras ar daudziem faktoriem, kas būtiski maina uzņēmējdarbības vidi – darbaspēka trūkums, energoresursu krīze, augstā inflācija, ekonomikas transformācija, paradumu maiņa darba tirgū, dzīves tempa pieaugums… Kā uzņēmumiem turpināt darbu un attīstību šādos apstākļos? Atbilde ir – strādāt gudrāk, strādāt produktīvāk! Tāpēc žurnāls “iFinanses” 10. maijā aicina izmantot unikālu iespēju un apmeklēt izstādi-forumu “Produktivitāte” 2023.

Darba tirgus beidzamo gadu laikā ir piedzīvojis būtisku transformāciju, līdz ar to darba tiesību jomā nākas saskarties ar līdz šim nerisinātiem jautājumiem. Kādi ir izaicinājumi attālinātā darba organizēšanā un nodokļu piemērošanā? Kā pasargāt uzņēmumu hibrīddarba gadījumā? Kādas ir darba tirgus tendences 2023.gadā? Par šīm un citām tēmām 5. aprīlī runājām žurnāla “iTiesības” organizētajā ikgadējā konferencē “Uzņēmums un darba tiesības 2023”.

Eiropas Komisija (EK) pieņēma jaunu priekšlikumu par kopīgiem Eiropas Savienības noteikumiem preču remonta veicināšanai, kas ļaus patērētājiem ietaupīt un tiekties uz Eiropas zaļā kursa mērķiem, samazinot atkritumu daudzumu, skaidro EK.

Kā novērtēt krājumus gada pārskatā? Kura gada pārskatā jāiekļauj izmaksātās prēmijas? Kāda ir garantija programmēšanas darbiem? Atbildes uz šiem un citiem uzņēmuma ikdienā būtiskiem jautājumiem atradīsiet jaunajā drukātā žurnāla “iFiT” numurā!

Līdz šī gada 3.aprīlim valsts amatpersonām jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu. Kopumā šī deklarācija šogad jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. 39 706 amatpersonas jau deklarācijas iesniegušas un arī pārējās 15 075 amatpersonas tiek aicinātas deklarācijas iesniegt, neatliekot to pēdējo brīdi, norāda Valsts ieņēmumu dienests.

Lai risinātu būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu problemātiku un personas varētu saņemt būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu saprātīgā termiņā, kā arī veicinātu laicīgu būvdarbu izpildi un būvju pieņemšanu ekspluatācijā, tika pārskatīts būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu kopumā. Tā rezultātā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”, nosakot gadījumus, kad nav nepieciešama būves kadastrālās uzmērīšanas lieta.