2024.gada decembrī cenas gada griezumā pieauga par 3,3%, bet salīdzinājumā ar novembri dzīves dārdzība bija par 0,2% augstāka. Gada inflācija ir strauji pieaugusi kopš augusta, kad tā bija tikai 0,7%. Galvenais iemesls bija nevis notikumi tieši pērnā gada pēdējos 4 mēnešos, bet gadu iepriekš. Pērn laikā no aprīļa līdz novembrim mēneša inflācija visu laiku bija mazāka nekā tā mēdz būt attiecīgajā laikā. 2023.gada otrā puse bija vēl daudz neparastāka – tad bija ilgstošs cenu kritums no mēneša uz mēnesi, veidojot “neizdevīgu” fonu pērnā, 2024.gada inflācijas aprēķiniem. Decembra stāsts jau ir sarežģītāks, jo tad mēneša inflācija jau bija gada nogalei salīdzinoši augsta, cenas pret novembri pieauga par 0,2%, kaut visbiežāk tās šajā laikā samazinās, vidēji par 0,1–0,2%.

2024.gada 12.decembrī Eiropas Centrālās banka (ECB) pieņēma lēmumu par kārtējo procentu likmju samazinājumu. ECB noguldījumu likme tika samazināta par vēl 0,25 procenta punktiem un atkāpsies uz 3%. Vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās Euribor likmēs.

Pēc gada sākumā vērotā sastinguma Latvijas tautsaimniecības “sejā” pamazām viesusies zināma mīmika. Tomēr tā arvien neveido smaidu, un tas sakrīt ar to, ka ģeopolitiskā “teātra” repertuārā komēdiju piedāvājuma īsti nav un būtiski eksporta tirgi lēni elpo ieilgušā ziemas guļā.

Jau trešo mēnesi pēc kārtas inflācija Latvijā pakāpeniski pieaug, septembrī tā bija 1,4%. Arī turpmākajos mēnešos gaidāms, ka inflācija turpinās palielināties, svārstoties ap 2%. Tas lielā mērā saistīts ar bāzes efektiem, mēneša cenu pārmaiņas šajā laikā ne visas ir bijušas augšupvērstas. Papildus tam gan cenu pieaugumu balsta arī pakalpojumu cenu kāpums.

Tuvojošās Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas var mainīt politisko un ekonomisko līdzsvaru pasaulē, tomēr pagaidām finanšu tirgus dalībnieki vairāk uztraucas par augstajām procentu likmēm un no tām izrietošajām sekām. Turklāt iepriekšējā apmātība ar mākslīgā intelekta uzņēmumiem šobrīd ir viens no varbūtējiem iemesliem, kas var veicināt masveida izpārdošanu akciju tirgos.

Cenu samazinājums neveicina progresu, tas drīzāk noved pie virknes problēmu. Tomēr, vai inflācija ir globāla sazvērestība? Kāpēc nauda netiek sadrukāta tik daudz, lai izskaustu nabadzību? Kur slēpjas patiesība? Vai inflācija ir globāla sazvērestība?

Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgajiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā un kāpēc tas ir pat labi?

Pasaulē augošā ģeopolitiskā spriedze, kas ietekmē enerģijas resursu cenas, un iepriekšējo gadu gaitā inflācijas iztukšotie iedzīvotāju maki ir pamats uztraukumam par to, cik viegli vai grūti būs pārdzīvot nākamo apkures sezonu. Lai arī šobrīd tirgum ir atsevišķi riska elementi, tomēr vienlaikus nevaram viennozīmīgi runāt par to, ka enerģijas resursu cenas būtu nonākušas tādā līmenī, lai apkures tarifiem būtu pamats uzņemt vienotu augšupejošu kursu.

Neraugoties uz nepārliecinošo ārējo ekonomisko fonu, Latvijas uzņēmumu investīcijas ir radījušas iespēju mūsu produkcijai nonākt aizvien jaunos un tālākos tirgos, turklāt pieaugot arī šīs produkcijas pievienotajai vērtībai. Tas mazinājis dažādus ekonomiskos riskus, ļaujot mūsu tautsaimniecībai kļūt noturīgākai pret krīzēm.

Latvijā ir vairāk investoru nekā sākumā pašiem var šķist, jo arī ikviens pensiju 2.līmeņa dalībnieks – tātad ikviens strādājošais, kurš maksā nodokļus – ik mēnesi iegulda savu naudu finanšu tirgos. Protams, to viņa vietā dara izvēlētais pensiju pārvaldnieks atbilstoši tai stratēģijai, kādu pats iedzīvotājs ir vai nav izvēlējies. Un ir liels pārsteigums, ka aizvien liela daļa iedzīvotāju šo naudu, tas ir, 6% no savas ikmēneša algas, iegulda neefektīvos jeb dārgos pensiju plānos.

Pirms sākt runāt par potenciālo procentu likmju pazemināšanu, par spīti tirgus gaidām, Eiropas Centrālā Banka (ECB) ceturtajā sanāksmē pēc kārtas nolēma pagaidīt papildu datus. Šobrīd izskatās, ka arī uz aprīļa ECB sapulci vēl nebūs pietiekoši daudz datu un, visticamāk, ja nenotiks nekas ārkārtējs, pirmo procentu likmju pazeminājumu varētu sagaidīt 2024.gada 6.jūnija sapulcē.

Jaunākais darbaspēka apsekojums nedaudz atgādina šūpuļdziesmu – galveno rādītāju līknes maigi šūpojas, dzīve mierīgi rit uz priekšu, nekādas krīzes nav, dusiet mierīgi. Aiz skaitļiem un tendencēm var nolasīt arī draudīgus vēstījumus, kurus laicīgi uzklausot, ir iespējams radīt labāku nākotni. Taču, lai tas notiktu, nepieciešamie risinājumi prasīs spēju izkāpt no intelektuālā komforta zonas.

Jaunākie notikumi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā? Par to stāsta ekonomiste Simona Striževska.

Neskatoties uz ekonomikas stagnāciju reālā izteiksmē šogad, algu kāpums ir gandrīz precīzi noturējis pērnā gada nogalē uzņemto straujo tempu. 3.ceturksnī vidējās algas auga par 11,8%. Vidējā bruto alga sasniedza 1549 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļiem – 1126 eiro.

Papildinātie un precizētie 3.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi – IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Šis “miera stāvoklis” nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji – reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.