Publiskajā un mediju telpā, kad apspriesti jautājumi par darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm, no darba devēju pārstāvju puses izskan viedoklis, ka ir ievērojama atšķirība starp augsti kvalificēta un mazkvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes procesiem. Atsevišķu darba devēju ieskatā mazkvalificētā darbaspēka piesaistes process ir komplicētāks nekā augsti kvalificēta darbaspēka piesaiste. Vai tā tiešām ir?

Šī gada 5. martā stājās spēkā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī ar mērķi sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Lasītājs vaicā: Kā vidējo izpeļņu aprēķināt valdes loceklim? Ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, bet saskaņā ar Darba likumu valdes loceklim darba laika uzskaite nav jāveic, jo viņa darba laiks nav normēts.

Iespēja savienot privāto dzīvi ar darbu ir viena no šī brīža darba tirgus tendencēm. Reaģējot uz darbinieku pieprasījumu, uzņēmumi arvien vairāk piedāvā darbiniekiem lielāku rīcības brīvību darba laika izvēlē jeb t.s. elastīgo darba laiku. Žurnālā "iTiesības" skaidro zvērināts advokāts Ivo Maskalāns.

Cilvēkam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Vēl jo vairāk – Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos tvērumā ietilpst tiesības izvēlēties vairākas nodarbošanās un tās vienlaikus īstenot. Tātad - lai arī lielākoties darbinieki ir nodarbināti pie viena darba devēja, viņiem ir tiesības izvēlēties vienlaikus vairākas nodarbošanās un tikt nodarbinātiem pie vairākiem darba devējiem, proti, veikt blakus darbu.

Darba dzīve arvien vairāk atgriežas ierastajā ritmā: durvis ver lielveikali, birojos pamazām atsāk strādāt darbinieki, kolēģi arvien biežāk dodas komandējumos un tiek nosūtīti darbā uz citām valstīm. Šoreiz plašāk tieši par nosūtīšanu – ko tā nozīmē, kādas formalitātes jāveic darba devējam, nosūtot darbinieku uz citu Eiropas Savienības valsti?

Interesē skaidrojums par atbalstu nodarbināto algu subsīdijai. No medijos sniegtās informācijas par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos” saprotu, ka subsīdijas būs tiem uzņēmumiem, kuriem ir 20% apgrozījuma kritums, tomēr uzņēmuma darbība nav pilnīgi bloķēta. Noteikumu projektā noteikts, ka atbalstu piešķir nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku darba algu subsīdijai. Kas slēpjas zem šī definējuma "nepilnu darba laiku strādājošajiem" – darba līguma nosacījumi, iepriekš deklarētās stundas?