Dalībnieku reģistra kārtošana komercsabiedrībās
2021-12-14
Evija Novicāne, ZAB “NOVIUS”, zvērināta advokāte
Lai gan Komerclikums ir spēkā jau vairāk nekā 21 gadu, pieredze rāda: praksē vēl aizvien ir daudz neskaidrību par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra nozīmi un vešanas kārtību.
Sākotnējais dalībnieku reģistra vešanas tiesiskais regulējums bija ļoti liberāls un vērsts uz to, lai pēc iespējas atvieglotu SIA kapitāla daļu uzskaiti un apgrozību. Diemžēl tas nereti tika izmantots negodprātīgi, īstenojot tā dēvētās reiderisma shēmas. Lai to apkarotu, Komerclikumā tika noteiktas striktākas prasības. Ieviesto izmaiņu rezultātā tiesiskais regulējums ir kļuvis par visnotaļ kazuistisku un pat smagnēju, radot zināmus “prāta mežģus” pat pieredzējušiem komerctiesību speciālistiem.
Aplūkosim dalībnieku reģistra nozīmi un pamatprincipus tā kārtošanā!
Dalībnieka statusu apliecinošs dokuments
Dalībnieku reģistra pamatfunkcija ir kalpot par apliecinājumu dalībnieka statusa iegūšanai. Proti, atbilstoši Komerclikuma (KL) 136. panta 1. daļai par sabiedrības dalībnieku ir uzskatāma tikai tā persona, kura kā dalībnieks ir ierakstīta šīs sabiedrības dalībnieku reģistrā. Vien atsevišķos – likumā īpaši paredzētos – izņēmuma gadījumos dalībnieka tiesības sabiedrībā var īstenot persona, kas nav ierakstīta šīs sabiedrības dalībnieku reģistrā. Tas ir minēts KL 224. panta 1. daļā.
Dalībnieka statuss sabiedrībā tiek iegūts jau ar brīdi, kad attiecīgā persona likumā noteiktajā kārtībā ir ierakstīta šīs sabiedrības dalībnieku reģistrā. Tādējādi, lai gan likums noteic pienākumu iesniegt Uzņēmumu reģistrā gan sākotnējo dalībnieku reģistra nodalījumu, gan arī informāciju par izmaiņām (precizētu reģistra eksemplāru), tālākajai darbībai ir tikai deklaratīvs (informatīvs) raksturs. Respektīvi, ar dalībnieku reģistra pievienošanu sabiedrības reģistrācijas lietai Uzņēmumu reģistrā netiek nodibināts dalībnieka statuss, bet gan tikai izsludināts (publiskots) jau pastāvošs tiesisks statuss, kas radās ar atbilstoša ieraksta veikšanu sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā.
Vienlaikus gan jāņem vērā, ka atbilstoši KL 12. un 188.1 panta noteikumiem trešajām personām ir tiesības paļauties uz komercreģistra informācijas pilnīgumu un patiesumu. Tas nozīmē, ka labticīgas trešās personas tiek aizsargātas, ja publiski pieejamās ziņas atšķiras no faktiskā stāvokļa (iemesli tam var būt dažādi – valde nav iesniegusi komercreģistrā aktuālo sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu, komercreģistra lietai ir bijis pievienots viltots vai nepatiesas ziņas saturošs dalībnieku reģistra nodalījums u. tml.). Par labticīgu kapitāla daļas ieguvēju gan nav uzskatāma tāda persona, kas zināja (vai arī rupjas neuzmanības dēļ nezināja), ka:
- daļa nepieder atsavinātājam;
- atsavinātājs nav tiesīgs rīkoties ar daļu;
- atsavinātājam noteikts daļas atsavināšanas aizliegums (KL 188.1 panta 2. daļa).
Tomēr no KL 188.1 1. daļas izriet, ka trešo personu labticīgums (paļaušanās uz komercreģistrā publiskoto informāciju) ir prezumējams. Tādējādi, ja labticīguma prezumpcija netiek atspēkota, pret trešo personu nevar celt iebildumus saistībā ar to, ka faktiskā tiesiskā situācija ir bijusi atšķirīga no publiskotajām ziņām.
Uzdevumi un norādāmā informācija
Atbilstoši KL 187. panta 1. daļai dalībnieku reģistrs tiek kārtots lai veiktu daļu un to apmaksas uzskaiti, atspoguļotu daļu pāreju un nodrošinātu sabiedrības dalībnieku tiesības. Tādējādi dalībnieku reģistra vešanas uzdevumi tiešā veidā izriet no tā pamatfunkcijas nodrošināt sasaisti starp dalībnieka statusa iegūšanu un attiecīga ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistrā.
Balstoties KL 187. panta 5. daļā, dalībnieku reģistrā obligāti jānorāda šāda informācija:
- nodalījuma datums un kārtas numurs – savā būtībā dalībnieku reģistrs ir dokumentu kopums, ko veido tā nodalījumi. Katrs nodalījums ir atsevišķs patstāvīgs dokuments ar secīgu kārtas numuru, kurā atspoguļots pilns aktuālais dalībnieku sastāvs un uz to attiecināmā informācija. Tomēr atsevišķs nodalījums nav uzskatāms par dalībnieku reģistru, jo to veido visu nodalījumu kopums;
- ieraksta kārtas numurs – ieraksti veicami hronoloģiskā kārtībā, izmantojot vienlaidus numerāciju no pirmā dalībnieku reģistra nodalījuma. Piemēram, ja pirmais nodalījums noslēdzās ar trešo ierakstu, otrais nodalījums ir jāsāk ar ceturto ierakstu. Jāņem vērā, ka izmaiņas dalībnieku reģistrā norādāmajā informācijā ir ierakstāmas, to darot atsevišķā, jaunā nodalījumā, nevis veicot labojumus vai grozījumus iepriekš izdarītajos ierakstos;
- daļu kārtas numuri – tie ir norādāmi, lai varētu identificēt daļas to pārejas gadījumā (jo īpaši būtiski izsekot konkrēto daļu kustībai ir tad, ja tiek atsavinātas neapmaksātas daļas);
- ziņas par dalībniekiem – jānorāda gan personu identificējoša informācija, gan arī adrese. Dalībniekiem jāseko, lai dalībnieku reģistrā norādītā adrese ir aktuāla, jo to sabiedrība izmanto saziņai ar dalībnieku, piemēram, uz šo adresi tiek sūtīts paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu;
- daļas nominālvērtība;
- katra dalībnieka daļu skaits;
- daļas apmaksas termiņš (ja daļa nav apmaksāta);
- datums, kad veikta daļu apmaksa pilnā apmērā;
- citas obligātās ziņas.
Ja dalībnieku reģistrs tiek vests pareizi, no tā ierakstiem var viegli izsekot notikušajām izmaiņām, piemēram, par daļu kustību (izlaišanu, dzēšanu, pāreju), nominālvērtības vai skaita maiņu, apmaksas stāvokļa izmaiņām. No jaunākā nodalījuma var iegūt informāciju par aktuālajiem datiem, bet no iepriekšējiem nodalījumiem secīgi ir redzami iepriekšējo izmaiņu datumi un vēsturiskie dati.
Kad pieņemts lēmums par uzņēmuma iegādi, būtiski saprast gan darījuma priekšmetu – kas tieši tiek pirkts, jo ar uzņēmumu plašākā nozīmē var tikt saprastas vairākas juridiski radikāli atšķirīgas lietas, – gan to, kāda veida komercsabiedrība tiks pārņemta, jo no tā lielā mērā atkarīga arī jaunā īpašnieka atbildība par uzņēmuma esošajām saistībām un parādiem. Šis lēmums var būt labākais dzīvē, vai, gluži pretēji, var izrādīties, ka nopirkts “kaķis maisā” vai – vēl trakāk – ka maisā kāds noslēpis arī nesamaksātu parādu kalnu.
Juridiski padomi
09:00, 26. Jūn. 2025
Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām.
Juridiski padomi
09:00, 25. Jūn. 2025
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiski padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiski padomi
09:00, 11. Jūn. 2025
Nereti ēku īpašnieki, pielāgojot telpas savām vajadzībām, nepietiekami izvērtē normatīvajos aktos noteiktās prasības. Iekšējo starpsienu pārvietošana, telpu lietošanas veida maiņa vai nesošo sienu pārbūve bez atbilstošas dokumentācijas saskaņošanas ir tikai daži no gadījumiem, kas var tikt kvalificēti kā patvaļīga būvniecība. Šādas darbības var radīt ne tikai juridiskas sekas, bet arī būtiski apdraudēt drošību. Kā pārliecināties, ka, veicot pārbūvi, netiek pārkāptas tiesību normas?
Juridiski padomi
06:00, 5. Jūn. 2025
Galvojums ir viens no saistību nodrošināšanas līdzekļiem civiltiesiskajās attiecībās, īpaši finanšu un komercdarbības jomā. Tas kalpo kā papildu garantija kreditoram, nodrošinot, ka saistības tiks izpildītas arī gadījumā, ja to nespēj izdarīt galvenais parādnieks. Lai gan galvojums ir šķietami vienkāršs instruments, tā piemērošanai un noformēšanai ir būtiskas juridiskas nianses, kas jāņem vērā ikvienam, kurš uzņemas vai plāno uzņemties šādu atbildību. Kas jāievēro, slēdzot galvojuma līgumu?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūn. 2025
Lai apstiprinātu gada pārskatu, nepieciešams sasaukt sabiedrības dalībnieku sapulci. Viens no dalībniekiem ir mainījis faktisko adresi, kurā viņš ir sasniedzams, taču dalībnieku reģistrā joprojām norādīta iepriekšējā adrese. Komerclikuma (KL) 214.panta 1.daļā noteikts, ka uzaicinājumu nosūta uz adresi, kas norādīta dalībnieku reģistrā. Vai jāveic labojums dalībnieku reģistrā, lai uzaicinājumu varētu nosūtīt uz aktuālo adresi un dalībnieks tiešām saņemtu uzaicinājumu ierasties uz sapulci?
Juridiski padomi
09:00, 29. Apr. 2025
Lai samazinātu administratīvo slogu un veicinātu efektivitāti, normatīvajos aktos ieviests “iesniedz vienreiz” princips, kas paredz ātru un efektīvu datu apmaiņu starp valsts iestādēm, bankām un citām kredītiestādēm un uzņēmējiem. Kā tas darbojas un kāpēc nepieciešams?
Juridiski padomi
09:00, 24. Apr. 2025
Eiropas Savienībā (ES) kopš 2024.gada 13.decembra tiek piemērota jaunā Ražojumu vispārējā drošuma regula. Šī regula ir nākamais solis, lai noteiktu vienotas ES prasības patēriņa preču drošumam, kas ir vienādi piemērojamas visām dalībvalstīm. Regula ne tikai aizstāj līdz šim spēkā esošās ES direktīvas preču drošuma jomā, bet arī modernizē prasības atbilstoši jaunajām digitālās tirdzniecības tendencēm un tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem. Kādas izmaiņas gaida uzņēmējus Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 23. Apr. 2025
Katram priekšmetam, arī komercsabiedrības kapitāldaļai ir sava vērtība, kas ir būtiska ne tikai uzņēmuma pārdošanas procesā vai jaunu dalībnieku piesaistīšanā, bet arī ikdienā. Kas jāņem vērā, nosakot kapitāldaļas vērtību?
Juridiski padomi
10:00, 17. Apr. 2025
Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai pakalpojumu izplatīšanu Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, jāzina, kādus nosacījumus tie drīkst iekļaut sadarbības līgumos, bet kas tiks uzskatīts par aizliegtu praksi. Kas jāatceras, slēdzot vertikālu vienošanos?
Juridiski padomi
08:30, 27. Mar. 2025
Statūti ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, kas ir dažādu noteikumu kopums, kuru mērķis ir definēt un aprakstīt galvenos uzņēmuma darbības pamatprincipus. Uzņēmumi šim dokumentam nereti pievērš pārāk mazu uzmanību, iekļaujot tajā tikai Komerclikumā noteikto minimālo informāciju – nosaukumu, pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu, to nominālvērtību un valdes pārstāvības tiesību apjomu. Kam pievērst uzmanību, sagatavojot sabiedrības statūtus?
Klausies
Juridiski padomi
07:00, 27. Mar. 2025
Laikā, kad īpaši aktuāla ir tirdzniecība internetā, un izstrādājumi, kas raksturīgi konkrētam reģionam, ir pieejami jebkur pasaulē, pieaug arī pakaļdarinājumu skaits, tāpēc visā Eiropā tiks ieviesta regula par amatniecības un rūpniecības izstrādājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Ko paredz regula un kā tā ietekmēs amatniekus un ražotājus Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 17. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Vai apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanai var lūgt iesniegt medicīnas izrakstu, kurā ir norādīta diagnoze un nozīmētā ārstēšana? Kādos gadījumos to drīkst, bet kādos – ne? Cik daudz informācijas drīkst prasīt, ja, piemēram, nepieciešams zināt diagnozi, jo konkrētās manipulācijas neapmaksā, ja ir konkrēta saslimšana? Vai drīkst prasīt visu pilno medicīnas izrakstu vai tikai to daļu, kurā uzrakstīta diagnoze?
Juridiski padomi
09:00, 7. Mar. 2025