Juridiski pareizas preču izpārdošanas
2023-12-05
Tīna Kivliņa, SIA “Zvērinātu advokātu birojs Magnusson”, jaunākā juriste
Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk veikalu skatlogos un lielveikalu reklāmas materiālos redzam tādus uzrakstus kā “Sezonas preču izpārdošana!”, “Samazinām cenas konkrētām precēm!”, “Visam atlaide – 30%!”. Lai arī šādi uzraksti izklausās kā izdevīgs piedāvājums un potenciālais pircējs būs pārliecināts par to, ka viņam ir jāizmanto šī izdevība un jāiegādājas prece, tomēr svarīgi atcerēties, ka jebkāda veida atlaidēm ir piemērojami nacionālie un starptautiskie tiesību akti, kuri nosaka un kontrolē, kāda veida atlaides drīkst tikt piemērotas.
Jebkurš pircējs, redzot uzrakstu “akcija” vai “atlaide”, uzreiz saprot, kas ar to tiek domāts – kādai precei tiek samazināta tās pamatcena, prece tiek pārdota par lētāku summu. Svarīgi pieminēt, ka šobrīd likumā nav noteikta precīza atlaides definīcija. Proti, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 28.maijam, bija ietverti priekšnoteikumi preces īpašībām, lai tā atbilstu atlaides definējumam. Tomēr līdz ar PTAL grozījumiem konkrētais likuma pants tika izslēgts, tādējādi radot juridisku nevienprātību, bet tirgotājiem atvēlot lielāku brīvību izvēlēties atlaides veidu un preci, kurai tā piemērojama. Skaidrojošajā vārdnīcā Tezaurs.lv “atlaide” tiek definētā kā “cenas pazeminājums (pārdodot preci)”.
Vēl viens jēdziens, kuru ir nepieciešams definēt, ir sākotnējā cena. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2015.gadā izdeva “Vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanā”, kurās vairākkārt pieminēta sākotnējā cena, no kuras tiek piemērota atlaide. Sākotnējā cena ir definēta Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” 14.1punktā, proti, sākotnējā cena ir viszemākā cena, ko pārdevējs piedāvājis ikvienam patērētājam pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas.
Ar digitālo piekļūstamību bieži tiek saistīti tehniski risinājumi, bet līdz ar tehniskajām prasībām svarīga loma piekļūstamības nodrošināšanā ir arī tekstuālajai informācijai – tās skaidrībai, saprotamībai un uztveramībai. Kas piekļūstamības jomā jāatceras, izmantojot tekstuālu informāciju?
Juridiski padomi
06:00, 11. Aug. 2025
Uzņēmējdarbības praksē nereti rodas situācijas, kad sabiedrības valdes loceklis līdztekus vadības funkcijām iesaistās arī ikdienas saimnieciskajā darbībā, piemēram, apkalpo klientus vai pats fiziski pārdod preces un pakalpojumus. Vai valdes loceklis bez darba līguma un atlīdzības drīkst veikt pārdevēja pienākumus?
Juridiski padomi
06:00, 7. Aug. 2025
Iegādājoties nekustamo īpašumu, var gadīties, ka tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šāds statuss uzliek noteiktus ierobežojumus jaunā īpašnieka darbībām ar īpašumu. Kādi ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidi? Kas jāņem vērā, iegādājoties šādu īpašumu?
Juridiski padomi
06:00, 31. Jūl. 2025
Finanšu instrumentu tirgus Latvijā joprojām ir salīdzinoši mazs un arvien plašākam tirgus dalībnieku lokam kļūst aktuāls jautājums – kā piedalīties tirgū, nepārkāpjot spēles noteikumus? 2025.gada 18.martā Rīgas pilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijā divas personas apsūdzētas par nelikumīgām manipulācijām biržā “Nasdaq Riga”. Apskatām, kas jāņem vērā, lai darbība netiktu klasificēta kā manipulācija!
Juridiski padomi
10:00, 30. Jūl. 2025
Pēdējos gados juridiskajā vidē arvien biežāk lieto jēdzienu “juridiskais dizains” (legal design). Nereti to saista ar vizuālo noformējumu, taču šī pieeja aptver daudz vairāk. Tās mērķis ir padarīt juridisko informāciju saprotamu, lietotājam draudzīgu un funkcionāli pielietojamu, nezaudējot juridisko precizitāti. Kas ir juridiskais dizains un kādi ir tā pamatprincipi? Vai normatīvie akti nosaka, cik saprotamai jābūt juridiskajai informācijai?
Juridiski padomi
06:00, 25. Jūl. 2025
Veicot darījumus, būtiski ir pievērst uzmanību tam, kura persona paraksta dokumentus. Nav nozīmes, vai persona ir juridiska vai fiziska, – svarīgi, lai jebkura veida darījumu parakstītu persona, kurai ir atbilstošas tiesības. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad darījums netiek uzskatīts par saistošu kādai no pusēm, jo kāds no darījuma dalībniekiem nav bijis pilnvarots vai tam nav bijušas paraksta tiesības.
Juridiski padomi
06:00, 22. Jūl. 2025
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Intelektuālā īpašuma pārkāpumu novērošanas centrs 2025.gadā publicējis atjauninātu ziņojumu “Recent European Case-Law on the Infringement and Enforcement of Intellectual Property Rights”, kurā apkopoti vairāk nekā 250 spriedumu kopsavilkumi no ES dalībvalstu nacionālajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālajiem nolēmumiem 2018.–2025,gadā. Izskatām būtiskākās atziņas!
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūl. 2025
Slēdzot darījumus, gribas cerēt uz vislabāko scenāriju, ka darījums būs veiksmīgs, abas puses – apmierinātas un sadarbība – ilgstoša. Taču realitātē ne vienmēr izdodas pieturēties pie šāda scenārija, jo, kā rāda tiesu/šķīrējtiesu prakse, darījuma partneri mēdz būt dažādi, un saistību izpilde ne vienmēr garantēta. Kā sevi pasargāt, slēdzot darījumus?
Juridiski padomi
09:00, 9. Jūl. 2025
Iegādājoties kādu pakalpojumu, var rasties situācijas, kad tas neatbilst pasūtītāja gaidām – tas tiek izpildīts tikai daļēji vai neatbilstoši vai netiek nodrošināts vispār. Kā šādā situācijā rīkoties pasūtītājam? Kā noteikt, vai pakalpojums tika sniegts atbilstoši un vai par neatbilstoši sniegtu pakalpojumu pasūtītājam ir jāmaksā?
Juridiski padomi
06:00, 8. Jūl. 2025
Ja aviobiļeti iegādājas uzņēmums, tiek uzskatīts, ka līgums par lidojumu ir noslēgts starp aviokompāniju un konkrēto pasažieri, kura vārds norādīts biļetē (vai iekāpšanas kartē). Tāpēc kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību par, piemēram, atceltu, aizkavētu vai novirzītu reisu var pieprasīt tikai šis pasažieris. Kādas ir uzņēmuma un pasažiera tiesības? Ko ņemt vērā, izvēloties aviokompāniju?
Juridiski padomi
06:00, 1. Jūl. 2025
Kad pieņemts lēmums par uzņēmuma iegādi, būtiski saprast gan darījuma priekšmetu – kas tieši tiek pirkts, jo ar uzņēmumu plašākā nozīmē var tikt saprastas vairākas juridiski radikāli atšķirīgas lietas, – gan to, kāda veida komercsabiedrība tiks pārņemta, jo no tā lielā mērā atkarīga arī jaunā īpašnieka atbildība par uzņēmuma esošajām saistībām un parādiem. Šis lēmums var būt labākais dzīvē, vai, gluži pretēji, var izrādīties, ka nopirkts “kaķis maisā” vai – vēl trakāk – ka maisā kāds noslēpis arī nesamaksātu parādu kalnu.
Juridiski padomi
09:00, 26. Jūn. 2025
Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām.
Juridiski padomi
09:00, 25. Jūn. 2025
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiski padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiski padomi
09:00, 11. Jūn. 2025