Kādi izdevumi ir attiecināmi uz saimniecisko darbību?
2021-10-28
Helēna Rozalinska, iBizness
Ziedi un dekoratīvie augi birojā, tēja un kafija – šīs, no vienas puses, ir pilnīgi pašsaprotamas lietas birojos, bet, no otras, – vai izdevumus par to iegādi var attiecināt uz saimniecisko darbību? Uzņēmēju un Valsts ieņēmumu dienesta izpratne šajos jautājumos ir atšķirīga – kas vieniem ir pašsaprotama biroja labiekārtošana, lai nodrošinātu mūsdienām atbilstošu darba vidi, tas otriem ir nodokļu objekts. Skaidrojam, ko par šo tēmu saka Valsts ieņēmumu dienests, grāmatvedības un nodokļu speciālisti.
Revidenta skatījums
Katrīna Linarte, zvērināta revidenta palīdze publikācijā Ko var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos? (iFinanses, 20.07.2021.) atgādina būtisko – uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā.
Izdevumi par ziedu, balonu un citu rotājumu iegādi diez vai ietilps pakalpojuma cenā. Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, frizieris, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus.
Ja ir jāizvērtē telpu aprīkošanas un iekārtošanas jautājums, tad jāņem vērā tas, vai izdevumi telpu iekārtošanai un aprīkošanai ir ar mērķi nodrošināt komfortablus un mūsdienu izpratnei atbilstošus apstākļus darba vietā, un vai šis pirkums vērsts uz nodokļa maksātāja tālāko ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanu. Tātad ir jākonstatē saikne starp iegādāto pirkumu un tālāk sniegto pakalpojumu vai realizēto preci. Piemēram, klientam ir svarīgi labvēlīgi apstākļi, jo tad tas jūtas komfortabli un vēlēsies atnākt vēl, līdz ar to pieaugs uzņēmuma peļņa - šādā gadījumā varētu novērot saikni starp dīvāna iegādi klienta komforta nodrošināšanai un uzņēmuma peļņas paaugstināšanai. Savukārt darba devēja vēlme radīt ērtus apstākļus darbiniekiem faktiski vērsta uz to, lai darbinieki pie sava darba devēja justos nodrošināti ar labiem darba apstākļiem, kas motivē darba pienākumus veikt kvalitatīvi - tā ir saikne starp labvēlīgiem darba apstākļiem un produktivitātes paaugstināšanu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” paredz atpūtas telpu ierīkošanu darba vietās. Uzņēmumam ir tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli par izdevumiem telpu iekārtošanai un aprīkošanai, ja tie ir paredzēti sava uzņēmuma ar nodokli apliekamo darījumu vai administratīvās darbības nodrošināšanai.
Taču jāpievērš uzmanība samērīguma principam. Piemēram, ja ziedu, augu un rotājumu nebūs – vai bez tiem klienti un darbinieki nejutīsies komfortabli, būs nemotivēti un darba vide neatbildīs mūsdienu izpratnē normāliem apstākļiem?
Nodokļu konsultanta skatījums
Inga Jomanta, "Leinonen" vecākā nodokļu konsultante skaidro, ka laika gaitā pieeja attiecībā uz izdevumiem, kurus var attiecināt uz saimniecisko darbību, ir mainījusies. Piemēram, agrāk izdevumi par dzeramā ūdens iegādi un atpūtas telpas iekārtošanu darbiniekiem tika uzskatīti par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, bet tagad šāda veida izdevumi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem.
Attiecīgi likumdevējs UIN likuma 8. pantā ir definējis noteikta veida izdevumus, kas tā izpratnē nav uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Pie šādiem izdevumiem pieskaita, piemēram, dāvinājumus, reprezentatīvu automobili, darbinieku izklaides izdevumus, izdevumus par kafiju un tēju, kā arī nelielām uzkodām darbiniekiem.
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiski padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiski padomi
09:00, 11. Jūn. 2025
Nereti ēku īpašnieki, pielāgojot telpas savām vajadzībām, nepietiekami izvērtē normatīvajos aktos noteiktās prasības. Iekšējo starpsienu pārvietošana, telpu lietošanas veida maiņa vai nesošo sienu pārbūve bez atbilstošas dokumentācijas saskaņošanas ir tikai daži no gadījumiem, kas var tikt kvalificēti kā patvaļīga būvniecība. Šādas darbības var radīt ne tikai juridiskas sekas, bet arī būtiski apdraudēt drošību. Kā pārliecināties, ka, veicot pārbūvi, netiek pārkāptas tiesību normas?
Juridiski padomi
06:00, 5. Jūn. 2025
Galvojums ir viens no saistību nodrošināšanas līdzekļiem civiltiesiskajās attiecībās, īpaši finanšu un komercdarbības jomā. Tas kalpo kā papildu garantija kreditoram, nodrošinot, ka saistības tiks izpildītas arī gadījumā, ja to nespēj izdarīt galvenais parādnieks. Lai gan galvojums ir šķietami vienkāršs instruments, tā piemērošanai un noformēšanai ir būtiskas juridiskas nianses, kas jāņem vērā ikvienam, kurš uzņemas vai plāno uzņemties šādu atbildību. Kas jāievēro, slēdzot galvojuma līgumu?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūn. 2025
Lai apstiprinātu gada pārskatu, nepieciešams sasaukt sabiedrības dalībnieku sapulci. Viens no dalībniekiem ir mainījis faktisko adresi, kurā viņš ir sasniedzams, taču dalībnieku reģistrā joprojām norādīta iepriekšējā adrese. Komerclikuma (KL) 214.panta 1.daļā noteikts, ka uzaicinājumu nosūta uz adresi, kas norādīta dalībnieku reģistrā. Vai jāveic labojums dalībnieku reģistrā, lai uzaicinājumu varētu nosūtīt uz aktuālo adresi un dalībnieks tiešām saņemtu uzaicinājumu ierasties uz sapulci?
Juridiski padomi
09:00, 29. Apr. 2025
Lai samazinātu administratīvo slogu un veicinātu efektivitāti, normatīvajos aktos ieviests “iesniedz vienreiz” princips, kas paredz ātru un efektīvu datu apmaiņu starp valsts iestādēm, bankām un citām kredītiestādēm un uzņēmējiem. Kā tas darbojas un kāpēc nepieciešams?
Juridiski padomi
09:00, 24. Apr. 2025
Eiropas Savienībā (ES) kopš 2024.gada 13.decembra tiek piemērota jaunā Ražojumu vispārējā drošuma regula. Šī regula ir nākamais solis, lai noteiktu vienotas ES prasības patēriņa preču drošumam, kas ir vienādi piemērojamas visām dalībvalstīm. Regula ne tikai aizstāj līdz šim spēkā esošās ES direktīvas preču drošuma jomā, bet arī modernizē prasības atbilstoši jaunajām digitālās tirdzniecības tendencēm un tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem. Kādas izmaiņas gaida uzņēmējus Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 23. Apr. 2025
Katram priekšmetam, arī komercsabiedrības kapitāldaļai ir sava vērtība, kas ir būtiska ne tikai uzņēmuma pārdošanas procesā vai jaunu dalībnieku piesaistīšanā, bet arī ikdienā. Kas jāņem vērā, nosakot kapitāldaļas vērtību?
Juridiski padomi
10:00, 17. Apr. 2025
Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai pakalpojumu izplatīšanu Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, jāzina, kādus nosacījumus tie drīkst iekļaut sadarbības līgumos, bet kas tiks uzskatīts par aizliegtu praksi. Kas jāatceras, slēdzot vertikālu vienošanos?
Juridiski padomi
08:30, 27. Mar. 2025
Statūti ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, kas ir dažādu noteikumu kopums, kuru mērķis ir definēt un aprakstīt galvenos uzņēmuma darbības pamatprincipus. Uzņēmumi šim dokumentam nereti pievērš pārāk mazu uzmanību, iekļaujot tajā tikai Komerclikumā noteikto minimālo informāciju – nosaukumu, pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu, to nominālvērtību un valdes pārstāvības tiesību apjomu. Kam pievērst uzmanību, sagatavojot sabiedrības statūtus?
Klausies
Juridiski padomi
07:00, 27. Mar. 2025
Laikā, kad īpaši aktuāla ir tirdzniecība internetā, un izstrādājumi, kas raksturīgi konkrētam reģionam, ir pieejami jebkur pasaulē, pieaug arī pakaļdarinājumu skaits, tāpēc visā Eiropā tiks ieviesta regula par amatniecības un rūpniecības izstrādājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Ko paredz regula un kā tā ietekmēs amatniekus un ražotājus Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 17. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Vai apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanai var lūgt iesniegt medicīnas izrakstu, kurā ir norādīta diagnoze un nozīmētā ārstēšana? Kādos gadījumos to drīkst, bet kādos – ne? Cik daudz informācijas drīkst prasīt, ja, piemēram, nepieciešams zināt diagnozi, jo konkrētās manipulācijas neapmaksā, ja ir konkrēta saslimšana? Vai drīkst prasīt visu pilno medicīnas izrakstu vai tikai to daļu, kurā uzrakstīta diagnoze?
Juridiski padomi
09:00, 7. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Uz cik ilgu laiku uzņēmuma – sabiedrības ar ierobežotu atbildību – īpašnieks var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, proti, atlaist darbiniekus? Kādas deklarācijas un pārskati šajā periodā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 18. Feb. 2025
Uzņēmēju saražotās preces pārsvarā domātas plašam potenciālo pircēju lokam, tomēr ir gadījumi, kad prece tiek gatavota īpaši pēc konkrēta pircēja pieprasījuma. Vai tad, ja pircējs grib no šāda pasūtījuma atteikties, par to nesamaksājot, pārdevējam tam būtu jāpiekrīt? Kā uzņēmējam rīkoties vispareizāk, lai viņam šādos gadījumos nerastos zaudējumi?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 4. Feb. 2025