Kas katram uzņēmējam jāzina par domēna vārdiem?
2021-10-20
Ieva Zvejsalniece, SIA "Intellectual Agency", patentpilnvarniece, intelektuālā īpašuma vērtētāja
Klausies
Domēna vārdu virtuālajā vidē iespējams pielīdzināt mājas adresei vai pastkastītei reālajā pasaulē. Domēna vārda mērķis ir aizvest lietotāju uz mājaslapu internetā. Lai nepieļautu negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu, radīti noteikumi, kas un kā var reģistrēt un lietot domēna vārdus.
Tiesības uz domēna vārdu
Lai gan domēna vārdi nereti ir būtiska zīmola daļa un paši par sevi ir vērtība, to tiesības tomēr atšķiras no citām intelektuālā īpašuma tiesībām. Pirmkārt, domēna vārdu nereģistrē īpašumā, kā to dara, piemēram, ar preču zīmēm vai patentiem, bet tā reģistrētājs iegūst tiesības izmantot domēna vārdu, pamatojoties un līgumu sēriju starp domēna lietotāju un reģistratoru (domēna pārdevēju), augstākā līmeņa domēna reģistru (domēna datubāzes pārvaldnieku) un Interneta piešķirto vārdu un numuru korporāciju (ICANN), kas ir bezpeļņas organizācija, kam uzticēts nodrošināt domēna vārdu sistēmas drošību, stabilitāti un savietojamību. Otrkārt, domēna vārdam reģistrē vienu lietotāju, tas nevar būt kopīpašumā. Treškārt, domēna vārda reģistrācija ir ātra, vienkārša un samērā lēta.
Domēna vārdu nodod lietošanā uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Reģistrācijai pieejami tikai domēna vārdi, kuru lietošanas tiesības vēl nav reģistrētas citai personai, izņemot tad, ja šī persona domēna vārdu reģistrējusi nelikumīgi, tas ir pierādīts un attiecīgā strīdu izskatīšanas institūcija pieņēmusi lēmumu par labu prasītājam (Latvijā šāds lēmums ir spēkā stājies tiesas vai šķīrējtiesas lēmums).
Domēna vārda lietotājs ir atbildīgs par izvēlētā domēna vārda atbilstību reģistrācijas un lietošanas noteikumiem, tādēļ pirms domēna vārda reģistrācijas jāiepazīstas ar konkrētā augstākā līmeņa domēna vārda lietošanas noteikumiem. Piemēram, “.lv” domēna vārds jāveido tā, lai tas neaizskar citu personu likumīgās intereses un nepārkāpj Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasības. Kā domēnu nereģistrē arī vulgārismus, aizskarošus vārdus, izteicienus vai simbolu virknes, kas ir pretrunā labiem tikumiem. Domēna vārda lietotājs ir atbildīgs par visiem strīdiem, kas var rasties saistībā ar domēna vārda lietošanu.
Personas vārdu un uzvārdu kā domēna vārdu ("Vardsuzvards.lv", "Vards-uzvards.lv", "Uzvardsvards.lv" vai "Uzvards-vards.lv") var reģistrēt tikai persona ar šādu vārdu un uzvārdu. Jānorāda, ka Latvijā dzīvojoša fiziska persona ir tiesīga reģistrēt vienu domēna vārdu vispārīgajā otrā līmeņa domēnā “.id.lv” ar 100% atlaidi uz vienu gadu ar tiesībām pagarināt lietošanas periodu.
Iegādājoties nekustamo īpašumu, var gadīties, ka tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šāds statuss uzliek noteiktus ierobežojumus jaunā īpašnieka darbībām ar īpašumu. Kādi ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidi? Kas jāņem vērā, iegādājoties šādu īpašumu?
Juridiski padomi
06:00, 31. Jūl. 2025
Finanšu instrumentu tirgus Latvijā joprojām ir salīdzinoši mazs un arvien plašākam tirgus dalībnieku lokam kļūst aktuāls jautājums – kā piedalīties tirgū, nepārkāpjot spēles noteikumus? 2025.gada 18.martā Rīgas pilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijā divas personas apsūdzētas par nelikumīgām manipulācijām biržā “Nasdaq Riga”. Apskatām, kas jāņem vērā, lai darbība netiktu klasificēta kā manipulācija!
Juridiski padomi
10:00, 30. Jūl. 2025
Pēdējos gados juridiskajā vidē arvien biežāk lieto jēdzienu “juridiskais dizains” (legal design). Nereti to saista ar vizuālo noformējumu, taču šī pieeja aptver daudz vairāk. Tās mērķis ir padarīt juridisko informāciju saprotamu, lietotājam draudzīgu un funkcionāli pielietojamu, nezaudējot juridisko precizitāti. Kas ir juridiskais dizains un kādi ir tā pamatprincipi? Vai normatīvie akti nosaka, cik saprotamai jābūt juridiskajai informācijai?
Juridiski padomi
06:00, 25. Jūl. 2025
Veicot darījumus, būtiski ir pievērst uzmanību tam, kura persona paraksta dokumentus. Nav nozīmes, vai persona ir juridiska vai fiziska, – svarīgi, lai jebkura veida darījumu parakstītu persona, kurai ir atbilstošas tiesības. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad darījums netiek uzskatīts par saistošu kādai no pusēm, jo kāds no darījuma dalībniekiem nav bijis pilnvarots vai tam nav bijušas paraksta tiesības.
Juridiski padomi
06:00, 22. Jūl. 2025
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Intelektuālā īpašuma pārkāpumu novērošanas centrs 2025.gadā publicējis atjauninātu ziņojumu “Recent European Case-Law on the Infringement and Enforcement of Intellectual Property Rights”, kurā apkopoti vairāk nekā 250 spriedumu kopsavilkumi no ES dalībvalstu nacionālajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālajiem nolēmumiem 2018.–2025,gadā. Izskatām būtiskākās atziņas!
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūl. 2025
Slēdzot darījumus, gribas cerēt uz vislabāko scenāriju, ka darījums būs veiksmīgs, abas puses – apmierinātas un sadarbība – ilgstoša. Taču realitātē ne vienmēr izdodas pieturēties pie šāda scenārija, jo, kā rāda tiesu/šķīrējtiesu prakse, darījuma partneri mēdz būt dažādi, un saistību izpilde ne vienmēr garantēta. Kā sevi pasargāt, slēdzot darījumus?
Juridiski padomi
09:00, 9. Jūl. 2025
Iegādājoties kādu pakalpojumu, var rasties situācijas, kad tas neatbilst pasūtītāja gaidām – tas tiek izpildīts tikai daļēji vai neatbilstoši vai netiek nodrošināts vispār. Kā šādā situācijā rīkoties pasūtītājam? Kā noteikt, vai pakalpojums tika sniegts atbilstoši un vai par neatbilstoši sniegtu pakalpojumu pasūtītājam ir jāmaksā?
Juridiski padomi
06:00, 8. Jūl. 2025
Ja aviobiļeti iegādājas uzņēmums, tiek uzskatīts, ka līgums par lidojumu ir noslēgts starp aviokompāniju un konkrēto pasažieri, kura vārds norādīts biļetē (vai iekāpšanas kartē). Tāpēc kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību par, piemēram, atceltu, aizkavētu vai novirzītu reisu var pieprasīt tikai šis pasažieris. Kādas ir uzņēmuma un pasažiera tiesības? Ko ņemt vērā, izvēloties aviokompāniju?
Juridiski padomi
06:00, 1. Jūl. 2025
Kad pieņemts lēmums par uzņēmuma iegādi, būtiski saprast gan darījuma priekšmetu – kas tieši tiek pirkts, jo ar uzņēmumu plašākā nozīmē var tikt saprastas vairākas juridiski radikāli atšķirīgas lietas, – gan to, kāda veida komercsabiedrība tiks pārņemta, jo no tā lielā mērā atkarīga arī jaunā īpašnieka atbildība par uzņēmuma esošajām saistībām un parādiem. Šis lēmums var būt labākais dzīvē, vai, gluži pretēji, var izrādīties, ka nopirkts “kaķis maisā” vai – vēl trakāk – ka maisā kāds noslēpis arī nesamaksātu parādu kalnu.
Juridiski padomi
09:00, 26. Jūn. 2025
Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām.
Juridiski padomi
09:00, 25. Jūn. 2025
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiski padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiski padomi
09:00, 11. Jūn. 2025
Nereti ēku īpašnieki, pielāgojot telpas savām vajadzībām, nepietiekami izvērtē normatīvajos aktos noteiktās prasības. Iekšējo starpsienu pārvietošana, telpu lietošanas veida maiņa vai nesošo sienu pārbūve bez atbilstošas dokumentācijas saskaņošanas ir tikai daži no gadījumiem, kas var tikt kvalificēti kā patvaļīga būvniecība. Šādas darbības var radīt ne tikai juridiskas sekas, bet arī būtiski apdraudēt drošību. Kā pārliecināties, ka, veicot pārbūvi, netiek pārkāptas tiesību normas?
Juridiski padomi
06:00, 5. Jūn. 2025
Galvojums ir viens no saistību nodrošināšanas līdzekļiem civiltiesiskajās attiecībās, īpaši finanšu un komercdarbības jomā. Tas kalpo kā papildu garantija kreditoram, nodrošinot, ka saistības tiks izpildītas arī gadījumā, ja to nespēj izdarīt galvenais parādnieks. Lai gan galvojums ir šķietami vienkāršs instruments, tā piemērošanai un noformēšanai ir būtiskas juridiskas nianses, kas jāņem vērā ikvienam, kurš uzņemas vai plāno uzņemties šādu atbildību. Kas jāievēro, slēdzot galvojuma līgumu?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūn. 2025