Ko izvēlēties uzņēmumam – šķīrējtiesu vai citu tiesu?
2021-12-15
Nellija Ozola, “SIA Verdikts” juriste
Klausies
Pieaugot maksājumu kavējumu tendencei komercdarbībā, aizvien biežāk tiek jautāts – kā pasargāt uzņēmumu no ļaunprātīgiem nemaksātājiem, kas labprātīgi neveic savu saistību izpildi? Ko izvēlēties strīda risināšanai – šķīrējtiesu vai kādu citu Latvijas Republikas tiesu?
Šķīrējtiesa
Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām, un tā nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa.
Priekšrocības, iekļaujot savos līgumos šķīrējtiesu kā strīdu izšķiršanas mehānismu:
- pusēm tiek dota iespēja vienoties par procesa norisi, vietu, valodu un pat piemērojamām tiesību normām;
- šķīrējtiesas spriedums stājas spēkā uzreiz, un to nav iespējams pārsūdzēt, jo lieta tiek skatīta tikai vienā instancē;
- procesa konfidencialitāte. Salīdzinot ar valsts tiesu, šķīrējtiesas procesi vienmēr ir slēgti, informācija netiek publicēta tiesu informatīvajā sistēmā, kā arī netiek izpausta neiesaistītām personām;
- procesa ilgums. Salīdzinot ar valsts tiesu, kur pirmā tiesas sēde parasti tiek nozīmēta trīs līdz sešu mēnešu laikā kopš lietas iesniegšanas, šķīrējtiesā vidēji no lietas iesniegšanas līdz sprieduma saņemšanai paiet divi vai trīs mēneši;
- puses var vienoties par to, kā strīds tiks izskatīts, bet visam jābūt precīzi formulētam šķīrējtiesas klauzulā. Nepieciešams norādīt konkrētu šķīrējtiesu, cik tiesnešu sastāvā tiks skatīta lieta, kā arī kāda veida procesā (mutvārdu vai rakstveida) lieta tiks skatīta;
- procesa izmaksas. Katra šķīrējtiesa savā reglamentā paredz arī procesa izdevumus, šķīrējtiesnešu honorāru apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšanas kārtību. Šos izdevumus ir iespējams piedzīt no otras puses.
Atsevišķos likumā noteiktos gadījumos strīdu izskatīšana šķīrējtiesā nav paredzēta, bet šie ierobežojumi lielākoties nav attiecināmi uz uzņēmējdarbību.
Latvijā šobrīd darbojas 68 pastāvīgas šķīrējtiesas (ar šo sarakstu var iepazīties šķīrējtiesu reģistrā), un tiesvedības izmaksas tajās var būtiski atšķirties, tāpēc pirms konkrētas šķīrējtiesas izvēles nepieciešams rūpīgi iepazīties ar aptuvenajām izmaksām.
Un vēl – pēc Šķīrējtiesu likuma pieņemšanas liels skaits (vairāk nekā 70%) Latvijas šķīrējtiesu ir pārtraukušas darbību, jo nespēja izpildīt visus noteiktos standartus. Tāpēc jāpievērš uzmanība līgumā norādītajai šķīrējtiesai, vai tā nav likvidēta.
Tālāk minētais piemērs vairāk attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmējs izvēlas nevis izstrādāt līgumu konkrētai situācijai, bet gan paņemt līguma paraugu internetā – tajā var būt vairākas nepilnības, un viena no visbiežāk sastopamajām ir neeksistējoša šķīrējtiesa vai tāda, kuras izmaksas ir nesamērīgi augstas salīdzinājumā ar prasījuma summu.
Piemērs
Starp Latvijas uzņēmumiem A un B ir noslēgts aizdevuma līgums, kur aizdevuma summa ir 700 EUR.
Tā kā aizdevums laikā nav atdots un parādnieks labprātīgi neveic parāda apmaksu, uzņēmums A ir izlēmis celt prasību tiesā.
Līgumā ir ietverta konkrēta šķīrējtiesa kā vienīgais strīdu risināšanas mehānisms.
Konkrētās šķīrējtiesas minimālās izmaksas, neņemot vērā prasījuma summu vai šķīrējtiesnešu skaitu, ir no 2000 EUR, kas krietni vien pārsniedz prasījuma summu.
Tā kā līgumā nav alternatīvas iespējas celt prasību valsts tiesā, tad ieguldījums no uzņēmuma A parāda atgūšanai būs ievērojami lielāks un, ja no uzņēmuma B nebūs iespējams piedzīt naudas līdzekļus, 700 EUR vietā klients būs pazaudējis aptuveni 3000 EUR.
Šādu piemēru praksē ir daudz, tādēļ nepieciešama pastiprināta uzmanība, slēdzot līgumu.
Kad pieņemts lēmums par uzņēmuma iegādi, būtiski saprast gan darījuma priekšmetu – kas tieši tiek pirkts, jo ar uzņēmumu plašākā nozīmē var tikt saprastas vairākas juridiski radikāli atšķirīgas lietas, – gan to, kāda veida komercsabiedrība tiks pārņemta, jo no tā lielā mērā atkarīga arī jaunā īpašnieka atbildība par uzņēmuma esošajām saistībām un parādiem. Šis lēmums var būt labākais dzīvē, vai, gluži pretēji, var izrādīties, ka nopirkts “kaķis maisā” vai – vēl trakāk – ka maisā kāds noslēpis arī nesamaksātu parādu kalnu.
Juridiski padomi
09:00, 26. Jūn. 2025
Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām.
Juridiski padomi
09:00, 25. Jūn. 2025
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiski padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiski padomi
09:00, 11. Jūn. 2025
Nereti ēku īpašnieki, pielāgojot telpas savām vajadzībām, nepietiekami izvērtē normatīvajos aktos noteiktās prasības. Iekšējo starpsienu pārvietošana, telpu lietošanas veida maiņa vai nesošo sienu pārbūve bez atbilstošas dokumentācijas saskaņošanas ir tikai daži no gadījumiem, kas var tikt kvalificēti kā patvaļīga būvniecība. Šādas darbības var radīt ne tikai juridiskas sekas, bet arī būtiski apdraudēt drošību. Kā pārliecināties, ka, veicot pārbūvi, netiek pārkāptas tiesību normas?
Juridiski padomi
06:00, 5. Jūn. 2025
Galvojums ir viens no saistību nodrošināšanas līdzekļiem civiltiesiskajās attiecībās, īpaši finanšu un komercdarbības jomā. Tas kalpo kā papildu garantija kreditoram, nodrošinot, ka saistības tiks izpildītas arī gadījumā, ja to nespēj izdarīt galvenais parādnieks. Lai gan galvojums ir šķietami vienkāršs instruments, tā piemērošanai un noformēšanai ir būtiskas juridiskas nianses, kas jāņem vērā ikvienam, kurš uzņemas vai plāno uzņemties šādu atbildību. Kas jāievēro, slēdzot galvojuma līgumu?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūn. 2025
Lai apstiprinātu gada pārskatu, nepieciešams sasaukt sabiedrības dalībnieku sapulci. Viens no dalībniekiem ir mainījis faktisko adresi, kurā viņš ir sasniedzams, taču dalībnieku reģistrā joprojām norādīta iepriekšējā adrese. Komerclikuma (KL) 214.panta 1.daļā noteikts, ka uzaicinājumu nosūta uz adresi, kas norādīta dalībnieku reģistrā. Vai jāveic labojums dalībnieku reģistrā, lai uzaicinājumu varētu nosūtīt uz aktuālo adresi un dalībnieks tiešām saņemtu uzaicinājumu ierasties uz sapulci?
Juridiski padomi
09:00, 29. Apr. 2025
Lai samazinātu administratīvo slogu un veicinātu efektivitāti, normatīvajos aktos ieviests “iesniedz vienreiz” princips, kas paredz ātru un efektīvu datu apmaiņu starp valsts iestādēm, bankām un citām kredītiestādēm un uzņēmējiem. Kā tas darbojas un kāpēc nepieciešams?
Juridiski padomi
09:00, 24. Apr. 2025
Eiropas Savienībā (ES) kopš 2024.gada 13.decembra tiek piemērota jaunā Ražojumu vispārējā drošuma regula. Šī regula ir nākamais solis, lai noteiktu vienotas ES prasības patēriņa preču drošumam, kas ir vienādi piemērojamas visām dalībvalstīm. Regula ne tikai aizstāj līdz šim spēkā esošās ES direktīvas preču drošuma jomā, bet arī modernizē prasības atbilstoši jaunajām digitālās tirdzniecības tendencēm un tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem. Kādas izmaiņas gaida uzņēmējus Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 23. Apr. 2025
Katram priekšmetam, arī komercsabiedrības kapitāldaļai ir sava vērtība, kas ir būtiska ne tikai uzņēmuma pārdošanas procesā vai jaunu dalībnieku piesaistīšanā, bet arī ikdienā. Kas jāņem vērā, nosakot kapitāldaļas vērtību?
Juridiski padomi
10:00, 17. Apr. 2025
Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai pakalpojumu izplatīšanu Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, jāzina, kādus nosacījumus tie drīkst iekļaut sadarbības līgumos, bet kas tiks uzskatīts par aizliegtu praksi. Kas jāatceras, slēdzot vertikālu vienošanos?
Juridiski padomi
08:30, 27. Mar. 2025
Statūti ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, kas ir dažādu noteikumu kopums, kuru mērķis ir definēt un aprakstīt galvenos uzņēmuma darbības pamatprincipus. Uzņēmumi šim dokumentam nereti pievērš pārāk mazu uzmanību, iekļaujot tajā tikai Komerclikumā noteikto minimālo informāciju – nosaukumu, pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu, to nominālvērtību un valdes pārstāvības tiesību apjomu. Kam pievērst uzmanību, sagatavojot sabiedrības statūtus?
Klausies
Juridiski padomi
07:00, 27. Mar. 2025
Laikā, kad īpaši aktuāla ir tirdzniecība internetā, un izstrādājumi, kas raksturīgi konkrētam reģionam, ir pieejami jebkur pasaulē, pieaug arī pakaļdarinājumu skaits, tāpēc visā Eiropā tiks ieviesta regula par amatniecības un rūpniecības izstrādājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Ko paredz regula un kā tā ietekmēs amatniekus un ražotājus Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 17. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Vai apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanai var lūgt iesniegt medicīnas izrakstu, kurā ir norādīta diagnoze un nozīmētā ārstēšana? Kādos gadījumos to drīkst, bet kādos – ne? Cik daudz informācijas drīkst prasīt, ja, piemēram, nepieciešams zināt diagnozi, jo konkrētās manipulācijas neapmaksā, ja ir konkrēta saslimšana? Vai drīkst prasīt visu pilno medicīnas izrakstu vai tikai to daļu, kurā uzrakstīta diagnoze?
Juridiski padomi
09:00, 7. Mar. 2025