Kolektīvā finansēšana – prasības atļaujas saņemšanai
2023-11-21
Undīne Zīberga, SIA "ZAB Kronbergs Čukste Levin", zvērināta advokāte
Lai gan termiņš atļaujas saņemšanai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem noslēdzās jau 2023.gada 10.novembrī, pēc publiskā reģistra datiem par visiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar regulu, uz 2023.gada 1.novembri Latvijā šādu atļauju joprojām bija saņēmuši tikai divi komersanti. Arī Igaunijā tādi bija divi, bet Lietuvā – seši uzņēmumi. Taču zināms, ka praksē šādu komersantu ir daudz vairāk.
Būtība un tiesiskais regulējums
Kolektīvā finansēšana sarunvalodā tiek dēvēta arī par pūļa finansēšanu. Tā noder uzņēmumiem, kuriem nepieciešami salīdzinoši nelieli ieguldījumi. Kolektīvo finansēšanu parasti izmanto gadījumos, kad bankas kredītus, visticamāk, nepiešķirtu, jo uzņēmumi neizpilda kritērijus attiecībā uz nepieciešamo pieredzi vai nodrošinājumu.
Kolektīvās finansēšanas ideja ir starpniecība, kuras ietvaros kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu konkrētiem projektiem. Mērķis ir atvieglot projekta finansēšanu, piesaistot kapitālu no liela skaita cilvēku, kuri ar publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas starpniecību iegulda salīdzinoši mazas summas.
No 2021.gada 10.novembra visā Eiropā ir vienotas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļaujas saņemšanai, un tās ir noteiktas regulā 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai, ar kuru groza regulu 2017/1129 un direktīvu 2019/1937. Uz regulas pamata Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Banku iestāde ir izstrādājušas regulatīvi tehniskos standartus, kas nosaka dažādu procesu prasības, piemēram, darbības atļaujas saņemšanas pieteikuma iesniegšanai.
Regula ir tieši piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tāpēc tās noteikumu pārņemšanai Latvijā nebija nepieciešams speciāls nacionālais regulējums. Tomēr regulā bija paredzēti vairāki aspekti, kas jāpieņem pašām dalībvalstīm, kā rezultātā 2022.gada 4.maijā Latvijā stājās spēkā arī nacionālais Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums, kas tika izstrādāts, lai nodrošinātu regulas piemērošanu Latvijā attiecībā uz tiem aspektiem, kas regulā bija atstāti dalībvalstu kompetencē. Likums būtībā nosaka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību, to darbību un atbildību atbilstoši regulai, kā arī kompetentās uzraudzības iestādes tiesības, pienākumus un pilnvarojumu izdot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļaujas. Saskaņā ar likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika izveidota Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), taču šobrīd Latvijas Banka (LB) ir FKTK saistību un tiesību pārņēmēja.
Ar digitālo piekļūstamību bieži tiek saistīti tehniski risinājumi, bet līdz ar tehniskajām prasībām svarīga loma piekļūstamības nodrošināšanā ir arī tekstuālajai informācijai – tās skaidrībai, saprotamībai un uztveramībai. Kas piekļūstamības jomā jāatceras, izmantojot tekstuālu informāciju?
Juridiski padomi
06:00, 11. Aug. 2025
Uzņēmējdarbības praksē nereti rodas situācijas, kad sabiedrības valdes loceklis līdztekus vadības funkcijām iesaistās arī ikdienas saimnieciskajā darbībā, piemēram, apkalpo klientus vai pats fiziski pārdod preces un pakalpojumus. Vai valdes loceklis bez darba līguma un atlīdzības drīkst veikt pārdevēja pienākumus?
Juridiski padomi
06:00, 7. Aug. 2025
Iegādājoties nekustamo īpašumu, var gadīties, ka tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šāds statuss uzliek noteiktus ierobežojumus jaunā īpašnieka darbībām ar īpašumu. Kādi ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidi? Kas jāņem vērā, iegādājoties šādu īpašumu?
Juridiski padomi
06:00, 31. Jūl. 2025
Finanšu instrumentu tirgus Latvijā joprojām ir salīdzinoši mazs un arvien plašākam tirgus dalībnieku lokam kļūst aktuāls jautājums – kā piedalīties tirgū, nepārkāpjot spēles noteikumus? 2025.gada 18.martā Rīgas pilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijā divas personas apsūdzētas par nelikumīgām manipulācijām biržā “Nasdaq Riga”. Apskatām, kas jāņem vērā, lai darbība netiktu klasificēta kā manipulācija!
Juridiski padomi
10:00, 30. Jūl. 2025
Pēdējos gados juridiskajā vidē arvien biežāk lieto jēdzienu “juridiskais dizains” (legal design). Nereti to saista ar vizuālo noformējumu, taču šī pieeja aptver daudz vairāk. Tās mērķis ir padarīt juridisko informāciju saprotamu, lietotājam draudzīgu un funkcionāli pielietojamu, nezaudējot juridisko precizitāti. Kas ir juridiskais dizains un kādi ir tā pamatprincipi? Vai normatīvie akti nosaka, cik saprotamai jābūt juridiskajai informācijai?
Juridiski padomi
06:00, 25. Jūl. 2025
Veicot darījumus, būtiski ir pievērst uzmanību tam, kura persona paraksta dokumentus. Nav nozīmes, vai persona ir juridiska vai fiziska, – svarīgi, lai jebkura veida darījumu parakstītu persona, kurai ir atbilstošas tiesības. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad darījums netiek uzskatīts par saistošu kādai no pusēm, jo kāds no darījuma dalībniekiem nav bijis pilnvarots vai tam nav bijušas paraksta tiesības.
Juridiski padomi
06:00, 22. Jūl. 2025
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Intelektuālā īpašuma pārkāpumu novērošanas centrs 2025.gadā publicējis atjauninātu ziņojumu “Recent European Case-Law on the Infringement and Enforcement of Intellectual Property Rights”, kurā apkopoti vairāk nekā 250 spriedumu kopsavilkumi no ES dalībvalstu nacionālajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālajiem nolēmumiem 2018.–2025,gadā. Izskatām būtiskākās atziņas!
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūl. 2025
Slēdzot darījumus, gribas cerēt uz vislabāko scenāriju, ka darījums būs veiksmīgs, abas puses – apmierinātas un sadarbība – ilgstoša. Taču realitātē ne vienmēr izdodas pieturēties pie šāda scenārija, jo, kā rāda tiesu/šķīrējtiesu prakse, darījuma partneri mēdz būt dažādi, un saistību izpilde ne vienmēr garantēta. Kā sevi pasargāt, slēdzot darījumus?
Juridiski padomi
09:00, 9. Jūl. 2025
Iegādājoties kādu pakalpojumu, var rasties situācijas, kad tas neatbilst pasūtītāja gaidām – tas tiek izpildīts tikai daļēji vai neatbilstoši vai netiek nodrošināts vispār. Kā šādā situācijā rīkoties pasūtītājam? Kā noteikt, vai pakalpojums tika sniegts atbilstoši un vai par neatbilstoši sniegtu pakalpojumu pasūtītājam ir jāmaksā?
Juridiski padomi
06:00, 8. Jūl. 2025
Ja aviobiļeti iegādājas uzņēmums, tiek uzskatīts, ka līgums par lidojumu ir noslēgts starp aviokompāniju un konkrēto pasažieri, kura vārds norādīts biļetē (vai iekāpšanas kartē). Tāpēc kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību par, piemēram, atceltu, aizkavētu vai novirzītu reisu var pieprasīt tikai šis pasažieris. Kādas ir uzņēmuma un pasažiera tiesības? Ko ņemt vērā, izvēloties aviokompāniju?
Juridiski padomi
06:00, 1. Jūl. 2025
Kad pieņemts lēmums par uzņēmuma iegādi, būtiski saprast gan darījuma priekšmetu – kas tieši tiek pirkts, jo ar uzņēmumu plašākā nozīmē var tikt saprastas vairākas juridiski radikāli atšķirīgas lietas, – gan to, kāda veida komercsabiedrība tiks pārņemta, jo no tā lielā mērā atkarīga arī jaunā īpašnieka atbildība par uzņēmuma esošajām saistībām un parādiem. Šis lēmums var būt labākais dzīvē, vai, gluži pretēji, var izrādīties, ka nopirkts “kaķis maisā” vai – vēl trakāk – ka maisā kāds noslēpis arī nesamaksātu parādu kalnu.
Juridiski padomi
09:00, 26. Jūn. 2025
Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām.
Juridiski padomi
09:00, 25. Jūn. 2025
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiski padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiski padomi
09:00, 11. Jūn. 2025