Kolektīvā finansēšana – prasības atļaujas saņemšanai
2023-11-21
Undīne Zīberga, SIA "ZAB Kronbergs Čukste Levin", zvērināta advokāte
Lai gan termiņš atļaujas saņemšanai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem noslēdzās jau 2023.gada 10.novembrī, pēc publiskā reģistra datiem par visiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar regulu, uz 2023.gada 1.novembri Latvijā šādu atļauju joprojām bija saņēmuši tikai divi komersanti. Arī Igaunijā tādi bija divi, bet Lietuvā – seši uzņēmumi. Taču zināms, ka praksē šādu komersantu ir daudz vairāk.
Būtība un tiesiskais regulējums
Kolektīvā finansēšana sarunvalodā tiek dēvēta arī par pūļa finansēšanu. Tā noder uzņēmumiem, kuriem nepieciešami salīdzinoši nelieli ieguldījumi. Kolektīvo finansēšanu parasti izmanto gadījumos, kad bankas kredītus, visticamāk, nepiešķirtu, jo uzņēmumi neizpilda kritērijus attiecībā uz nepieciešamo pieredzi vai nodrošinājumu.
Kolektīvās finansēšanas ideja ir starpniecība, kuras ietvaros kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu konkrētiem projektiem. Mērķis ir atvieglot projekta finansēšanu, piesaistot kapitālu no liela skaita cilvēku, kuri ar publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas starpniecību iegulda salīdzinoši mazas summas.
No 2021.gada 10.novembra visā Eiropā ir vienotas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļaujas saņemšanai, un tās ir noteiktas regulā 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai, ar kuru groza regulu 2017/1129 un direktīvu 2019/1937. Uz regulas pamata Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Banku iestāde ir izstrādājušas regulatīvi tehniskos standartus, kas nosaka dažādu procesu prasības, piemēram, darbības atļaujas saņemšanas pieteikuma iesniegšanai.
Regula ir tieši piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tāpēc tās noteikumu pārņemšanai Latvijā nebija nepieciešams speciāls nacionālais regulējums. Tomēr regulā bija paredzēti vairāki aspekti, kas jāpieņem pašām dalībvalstīm, kā rezultātā 2022.gada 4.maijā Latvijā stājās spēkā arī nacionālais Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums, kas tika izstrādāts, lai nodrošinātu regulas piemērošanu Latvijā attiecībā uz tiem aspektiem, kas regulā bija atstāti dalībvalstu kompetencē. Likums būtībā nosaka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību, to darbību un atbildību atbilstoši regulai, kā arī kompetentās uzraudzības iestādes tiesības, pienākumus un pilnvarojumu izdot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļaujas. Saskaņā ar likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika izveidota Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), taču šobrīd Latvijas Banka (LB) ir FKTK saistību un tiesību pārņēmēja.
Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām.
Juridiski padomi
09:00, 18. Jūn. 2025
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiski padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiski padomi
09:00, 11. Jūn. 2025
Nereti ēku īpašnieki, pielāgojot telpas savām vajadzībām, nepietiekami izvērtē normatīvajos aktos noteiktās prasības. Iekšējo starpsienu pārvietošana, telpu lietošanas veida maiņa vai nesošo sienu pārbūve bez atbilstošas dokumentācijas saskaņošanas ir tikai daži no gadījumiem, kas var tikt kvalificēti kā patvaļīga būvniecība. Šādas darbības var radīt ne tikai juridiskas sekas, bet arī būtiski apdraudēt drošību. Kā pārliecināties, ka, veicot pārbūvi, netiek pārkāptas tiesību normas?
Juridiski padomi
06:00, 5. Jūn. 2025
Galvojums ir viens no saistību nodrošināšanas līdzekļiem civiltiesiskajās attiecībās, īpaši finanšu un komercdarbības jomā. Tas kalpo kā papildu garantija kreditoram, nodrošinot, ka saistības tiks izpildītas arī gadījumā, ja to nespēj izdarīt galvenais parādnieks. Lai gan galvojums ir šķietami vienkāršs instruments, tā piemērošanai un noformēšanai ir būtiskas juridiskas nianses, kas jāņem vērā ikvienam, kurš uzņemas vai plāno uzņemties šādu atbildību. Kas jāievēro, slēdzot galvojuma līgumu?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūn. 2025
Lai apstiprinātu gada pārskatu, nepieciešams sasaukt sabiedrības dalībnieku sapulci. Viens no dalībniekiem ir mainījis faktisko adresi, kurā viņš ir sasniedzams, taču dalībnieku reģistrā joprojām norādīta iepriekšējā adrese. Komerclikuma (KL) 214.panta 1.daļā noteikts, ka uzaicinājumu nosūta uz adresi, kas norādīta dalībnieku reģistrā. Vai jāveic labojums dalībnieku reģistrā, lai uzaicinājumu varētu nosūtīt uz aktuālo adresi un dalībnieks tiešām saņemtu uzaicinājumu ierasties uz sapulci?
Juridiski padomi
09:00, 29. Apr. 2025
Lai samazinātu administratīvo slogu un veicinātu efektivitāti, normatīvajos aktos ieviests “iesniedz vienreiz” princips, kas paredz ātru un efektīvu datu apmaiņu starp valsts iestādēm, bankām un citām kredītiestādēm un uzņēmējiem. Kā tas darbojas un kāpēc nepieciešams?
Juridiski padomi
09:00, 24. Apr. 2025
Eiropas Savienībā (ES) kopš 2024.gada 13.decembra tiek piemērota jaunā Ražojumu vispārējā drošuma regula. Šī regula ir nākamais solis, lai noteiktu vienotas ES prasības patēriņa preču drošumam, kas ir vienādi piemērojamas visām dalībvalstīm. Regula ne tikai aizstāj līdz šim spēkā esošās ES direktīvas preču drošuma jomā, bet arī modernizē prasības atbilstoši jaunajām digitālās tirdzniecības tendencēm un tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem. Kādas izmaiņas gaida uzņēmējus Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 23. Apr. 2025
Katram priekšmetam, arī komercsabiedrības kapitāldaļai ir sava vērtība, kas ir būtiska ne tikai uzņēmuma pārdošanas procesā vai jaunu dalībnieku piesaistīšanā, bet arī ikdienā. Kas jāņem vērā, nosakot kapitāldaļas vērtību?
Juridiski padomi
10:00, 17. Apr. 2025
Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai pakalpojumu izplatīšanu Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, jāzina, kādus nosacījumus tie drīkst iekļaut sadarbības līgumos, bet kas tiks uzskatīts par aizliegtu praksi. Kas jāatceras, slēdzot vertikālu vienošanos?
Juridiski padomi
08:30, 27. Mar. 2025
Statūti ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, kas ir dažādu noteikumu kopums, kuru mērķis ir definēt un aprakstīt galvenos uzņēmuma darbības pamatprincipus. Uzņēmumi šim dokumentam nereti pievērš pārāk mazu uzmanību, iekļaujot tajā tikai Komerclikumā noteikto minimālo informāciju – nosaukumu, pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu, to nominālvērtību un valdes pārstāvības tiesību apjomu. Kam pievērst uzmanību, sagatavojot sabiedrības statūtus?
Klausies
Juridiski padomi
07:00, 27. Mar. 2025
Laikā, kad īpaši aktuāla ir tirdzniecība internetā, un izstrādājumi, kas raksturīgi konkrētam reģionam, ir pieejami jebkur pasaulē, pieaug arī pakaļdarinājumu skaits, tāpēc visā Eiropā tiks ieviesta regula par amatniecības un rūpniecības izstrādājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Ko paredz regula un kā tā ietekmēs amatniekus un ražotājus Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 17. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Vai apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanai var lūgt iesniegt medicīnas izrakstu, kurā ir norādīta diagnoze un nozīmētā ārstēšana? Kādos gadījumos to drīkst, bet kādos – ne? Cik daudz informācijas drīkst prasīt, ja, piemēram, nepieciešams zināt diagnozi, jo konkrētās manipulācijas neapmaksā, ja ir konkrēta saslimšana? Vai drīkst prasīt visu pilno medicīnas izrakstu vai tikai to daļu, kurā uzrakstīta diagnoze?
Juridiski padomi
09:00, 7. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Uz cik ilgu laiku uzņēmuma – sabiedrības ar ierobežotu atbildību – īpašnieks var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, proti, atlaist darbiniekus? Kādas deklarācijas un pārskati šajā periodā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 18. Feb. 2025