Viltotas preces – ne tikai pārdevēja atbildība
2023-11-24
Alīna Lepere, SIA "TGS Baltic zvērinātu advokātu birojs", Latvijas un Eiropas Savienības patentpilnvarniece preču zīmju lietās
Pārkāpumi, kas saistīti ar preču viltošanu, ne tikai nodara mantisku kaitējumu konkrētiem komersantiem, bet arī kropļo konkurenci un apdraud tautsaimniecības intereses kopumā. Turklāt arī viltotu preču pirkšana ir sodāma rīcība. Kas jāzina par viltotu preču atpazīšanu un ziņošanu par pārkāpumiem?
Viltoto preču tirgus nemitīgi nodara ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai. 2022.gadā vērienīgas operācijas “Viltotā zvaigzne” īstenošanas laikā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trīs ārpus ES esošās valstīs konfiscētas viltotas preces 87 milj. eiro vērtībā, kā arī sākti vairāki simti tiesvedību un arestētas 378 personas, kas saistītas ar viltojumu biznesu.
Kas ir viltojums?
Saskaņā ar regulu 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un Preču zīmju likuma 91.panta 1.daļu ar viltojumu saprot preci (arī iepakojumu), kas ir marķēta ar apzīmējumu (nosaukumu, logotipu, citu atšķirības zīmi), kurš ir identisks preču zīmei, kas reģistrēta tā paša veida precēm, vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes, ja tas ir izdarīts bez preču zīmes īpašnieka atļaujas. Parasti šādas preces apzināti tiek veidotas tā, lai pēc dažādiem vizuāliem parametriem (formas, krāsas, ornamenta) tās līdzinātos oriģinālās preču zīmes īpašnieka precei, tātad, iespējams, arī vienlaikus pārkāpjot tiesības uz reģistrēto dizainparaugu.
Kā viltojuma piemēru noteikti jāmin arī tiesību uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pārkāpums, kā arī preces lietošanas instrukcijas, garantijas dokumenta, etiķetes, brošūras vai cita līdzīga izstrādājuma atdarināšana, tiem piestiprinot viltoto nosaukumu vai logotipu.
Tātad preces viltošana pēc būtības ir intelektuālā īpašuma tiesību, visbiežāk tiesību uz preču zīmi, pārkāpums. Šāds pārkāpums var izpausties dažādi, un ne vienmēr preču zīmes atdarināšana nozīmē preces viltošanu.
Preču zīmju likums aizsargā reģistrētas preču zīmes likumīgā īpašnieka tiesības pret citu personu vēlāk reģistrētām un reģistrācijai pieteiktām preču zīmēm, kā arī bez reģistrācijas lietotiem apzīmējumiem, kuri ir identiski vai sajaucami līdzīgi agrākai preču zīmei un līdz ar to var maldināt patērētāju par preces izcelsmi (ražotāju).
Saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma B sadaļu šādus preču zīmju strīdus Latvijā risina ārpus tiesas kārtībā speciāli izveidotā institūcijā – Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē –, kā arī tiesā civiltiesiskā kārtībā. Civiltiesiski strīdi visbiežāk ir saistīti ar to, ka komersanti neapzināti izvēlas savām precēm un pakalpojumiem sajaucami līdzīgus nosaukumus vai logotipus, kas var ietekmēt patērētāja izvēli un prettiesiski gūt labumu no agrākās preču zīmes atpazīstamības un reputācijas tirgū. Nevar izslēgt iespēju, ka šādas darbības tiek veiktas arī apzināti, tomēr šāds nodoms parasti nav acīmredzams.
Ar digitālo piekļūstamību bieži tiek saistīti tehniski risinājumi, bet līdz ar tehniskajām prasībām svarīga loma piekļūstamības nodrošināšanā ir arī tekstuālajai informācijai – tās skaidrībai, saprotamībai un uztveramībai. Kas piekļūstamības jomā jāatceras, izmantojot tekstuālu informāciju?
Juridiski padomi
06:00, 11. Aug. 2025
Uzņēmējdarbības praksē nereti rodas situācijas, kad sabiedrības valdes loceklis līdztekus vadības funkcijām iesaistās arī ikdienas saimnieciskajā darbībā, piemēram, apkalpo klientus vai pats fiziski pārdod preces un pakalpojumus. Vai valdes loceklis bez darba līguma un atlīdzības drīkst veikt pārdevēja pienākumus?
Juridiski padomi
06:00, 7. Aug. 2025
Iegādājoties nekustamo īpašumu, var gadīties, ka tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šāds statuss uzliek noteiktus ierobežojumus jaunā īpašnieka darbībām ar īpašumu. Kādi ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidi? Kas jāņem vērā, iegādājoties šādu īpašumu?
Juridiski padomi
06:00, 31. Jūl. 2025
Finanšu instrumentu tirgus Latvijā joprojām ir salīdzinoši mazs un arvien plašākam tirgus dalībnieku lokam kļūst aktuāls jautājums – kā piedalīties tirgū, nepārkāpjot spēles noteikumus? 2025.gada 18.martā Rīgas pilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijā divas personas apsūdzētas par nelikumīgām manipulācijām biržā “Nasdaq Riga”. Apskatām, kas jāņem vērā, lai darbība netiktu klasificēta kā manipulācija!
Juridiski padomi
10:00, 30. Jūl. 2025
Pēdējos gados juridiskajā vidē arvien biežāk lieto jēdzienu “juridiskais dizains” (legal design). Nereti to saista ar vizuālo noformējumu, taču šī pieeja aptver daudz vairāk. Tās mērķis ir padarīt juridisko informāciju saprotamu, lietotājam draudzīgu un funkcionāli pielietojamu, nezaudējot juridisko precizitāti. Kas ir juridiskais dizains un kādi ir tā pamatprincipi? Vai normatīvie akti nosaka, cik saprotamai jābūt juridiskajai informācijai?
Juridiski padomi
06:00, 25. Jūl. 2025
Veicot darījumus, būtiski ir pievērst uzmanību tam, kura persona paraksta dokumentus. Nav nozīmes, vai persona ir juridiska vai fiziska, – svarīgi, lai jebkura veida darījumu parakstītu persona, kurai ir atbilstošas tiesības. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad darījums netiek uzskatīts par saistošu kādai no pusēm, jo kāds no darījuma dalībniekiem nav bijis pilnvarots vai tam nav bijušas paraksta tiesības.
Juridiski padomi
06:00, 22. Jūl. 2025
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Intelektuālā īpašuma pārkāpumu novērošanas centrs 2025.gadā publicējis atjauninātu ziņojumu “Recent European Case-Law on the Infringement and Enforcement of Intellectual Property Rights”, kurā apkopoti vairāk nekā 250 spriedumu kopsavilkumi no ES dalībvalstu nacionālajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālajiem nolēmumiem 2018.–2025,gadā. Izskatām būtiskākās atziņas!
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūl. 2025
Slēdzot darījumus, gribas cerēt uz vislabāko scenāriju, ka darījums būs veiksmīgs, abas puses – apmierinātas un sadarbība – ilgstoša. Taču realitātē ne vienmēr izdodas pieturēties pie šāda scenārija, jo, kā rāda tiesu/šķīrējtiesu prakse, darījuma partneri mēdz būt dažādi, un saistību izpilde ne vienmēr garantēta. Kā sevi pasargāt, slēdzot darījumus?
Juridiski padomi
09:00, 9. Jūl. 2025
Iegādājoties kādu pakalpojumu, var rasties situācijas, kad tas neatbilst pasūtītāja gaidām – tas tiek izpildīts tikai daļēji vai neatbilstoši vai netiek nodrošināts vispār. Kā šādā situācijā rīkoties pasūtītājam? Kā noteikt, vai pakalpojums tika sniegts atbilstoši un vai par neatbilstoši sniegtu pakalpojumu pasūtītājam ir jāmaksā?
Juridiski padomi
06:00, 8. Jūl. 2025
Ja aviobiļeti iegādājas uzņēmums, tiek uzskatīts, ka līgums par lidojumu ir noslēgts starp aviokompāniju un konkrēto pasažieri, kura vārds norādīts biļetē (vai iekāpšanas kartē). Tāpēc kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību par, piemēram, atceltu, aizkavētu vai novirzītu reisu var pieprasīt tikai šis pasažieris. Kādas ir uzņēmuma un pasažiera tiesības? Ko ņemt vērā, izvēloties aviokompāniju?
Juridiski padomi
06:00, 1. Jūl. 2025
Kad pieņemts lēmums par uzņēmuma iegādi, būtiski saprast gan darījuma priekšmetu – kas tieši tiek pirkts, jo ar uzņēmumu plašākā nozīmē var tikt saprastas vairākas juridiski radikāli atšķirīgas lietas, – gan to, kāda veida komercsabiedrība tiks pārņemta, jo no tā lielā mērā atkarīga arī jaunā īpašnieka atbildība par uzņēmuma esošajām saistībām un parādiem. Šis lēmums var būt labākais dzīvē, vai, gluži pretēji, var izrādīties, ka nopirkts “kaķis maisā” vai – vēl trakāk – ka maisā kāds noslēpis arī nesamaksātu parādu kalnu.
Juridiski padomi
09:00, 26. Jūn. 2025
Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām.
Juridiski padomi
09:00, 25. Jūn. 2025
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiski padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiski padomi
09:00, 11. Jūn. 2025