Aizdevuma līgums, procenti un nodokļi
2024-01-24
Līga Treilone, SIA “Leinonen”, vecākā nodokļu konsultante
Gandrīz katrs uzņēmējs vismaz reizi ir saskāries ar aizdevuma līgumu, tāpēc skaidrojam, kas tas ir, kāda informācija tajā jāiekļauj un vai vienmēr jāpiemēro procentu likme.
Raksta līdzautors: Jānis Ozoliņš, SIA “Leinonen” Juridiskā un nodokļu departamenta vadītājs
Aizdevuma līguma būtība un noteikumi ir skaidroti Civillikuma (CL) Saistību tiesību daļā. CL 1943.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Līdz ar to aizdevuma līguma priekšmets var būt ne tikai nauda, bet arī citas atvietojamas lietas, kuras aizņēmējam ir pienākums atdot tādā pašā daudzumā, proti, nav jāatdod tieši tā pati lieta, bet tādas pašas šķiras lieta attiecīgajā daudzumā.
Aizdevuma līgums ir reāllīgums, līdz ar to tas ir spēkā tikai ar aizdevuma nodošanu aizņēmējam.
Procentu likmes
CL nosaka, ka procenti par aizdevumiem nosakāmi tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks ir kavējis maksājumu. Par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti. Par parāda samaksas kavējumu kreditoram ir tiesības prasīt parādniekam maksāt nokavējuma procentus, pat tad, ja aizdevuma brīdī tie nav tikuši noteikti. Ja nokavējuma procentu apmērs līgumā nav noteikts, ir maksājami likumiskie procenti (6% gadā). Lai tos aprēķinātu, kreditoram jākonstatē, kāda ir summa, kurai iestājies atmaksas termiņš, kā arī nokavējuma ilgums. Piemēram, ja parādnieks sešus mēnešus kavē 1000 eiro parāda atmaksu, tad, lai aprēķinātu likumiskos procentus, būtu jāaprēķina 6% no 1000 eiro, šī summa jādala ar 12 mēnešiem un jāreizina ar kavēto mēnešu skaitu.
Slēdzot aizdevuma līgumu, iespējams vienoties par saistību pastiprināšanas līdzekļu piemērošanu, piemēram, ķīlu, galvojumu un līgumsodu.
Biznesa vidē viedokļu dažādība, nesaskaņas un domstarpības, tajā skaitā dažādo interešu vai pieejamās informācijas dēļ, ir bieža parādība. Lai gan uzņēmēji parasti cenšas tās risināt mierīgā ceļā un saviem spēkiem, tas ne vienmēr izdodas, un sākotnēji lietišķs strīds var pāraugt nopietnākā konfliktā un arī nonākt līdz lietas izskatīšanai tiesā. Kādos gadījumos nepieciešams eksperta vērtējums?
Juridiskie padomi
06:00, 2. Dec. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums nopircis biroja ēku. Ēka agrāk piederējusi kādam citam uzņēmumam un ir remontējamā stāvoklī. Tajā palikusi veca biroja tehnika un citi gruži, tostarp arī veci dokumenti. Vai un kā uzņēmums ir tiesīgs šos dokumentus iznīcināt?
Juridiskie padomi
09:00, 26. Nov. 2025
Finanšu pasaule pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi īstu digitālo lēcienu. Mēs vairs nemaksājam ar skaidru naudu vai neaizpildam papīra maksājuma uzdevumus – viss notiek digitāli, ātri un ērti. Arvien vairāk darījumu, sākot no komunālo pakalpojumu apmaksas un apdrošināšanas iegādes un beidzot ar vērtspapīru tirdzniecību, norisinās tiešsaistē, izmantojot modernas finanšu tehnoloģijas un ērtus tehniskus risinājumus. Šīs ērtības ir saistītas ar jauniem izaicinājumiem – kā tos pārvaldīt?
Juridiskie padomi
06:00, 26. Nov. 2025
Jaunais Datu akts ir viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības digitālās politikas instrumentiem pēdējo gadu laikā. Tas aptvers visas uzņēmējdarbības nozares un fundamentāli mainīs savienoto produktu un digitālo pakalpojumu līdzšinējo datu apstrādes un izmantošanas kārtību. Jaunās datu piekļuves tiesības noteiks būtiskas izmaiņas produktu izstrādē un informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā. Vai un kādas iespējas uzņēmumiem Datu akts paver? Un kādi ir riski?
Juridiskie padomi
09:00, 17. Nov. 2025
Nomas un īres līgumos ne vienmēr var paredzēt visus iespējamos dzīves gadījumus. Taču mēdz būt gadījumi, kad nomas vai īres līguma saistību izpilde nav iespējama, jo līguma puse beidz pastāvēt, proti, nomnieks (juridiska persona) tiek likvidēts vai īrnieks nomirst. Kā rīkoties tādā situācijā?
Juridiskie padomi
09:00, 15. Okt. 2025
Dinamiskajā ikdienā stresa situācijas var radīt pēkšņa ziņa no valsts vai privāta uzņēmuma par to, ka nav saņemts maksājums. Tomēr maksājums ir veikts un tam ir pierādījums – bankas maksājuma uzdevums. Kāpēc šādas situācijas rodas? Un kāda informācija jānorāda maksājuma uzdevumā, veicot tiesvedības maksājumus?
Juridiskie padomi
06:00, 30. Sep. 2025
Lai gan šķiet, ka gan juridiskas, gan fiziskas personas par savām saistībām rūpējas atbildīgi un pārzina uzņemtās finanšu saistības, praksē nereti rodas situācijas, kad jānoskaidro: kam un kādu summu persona ir parādā? Kā to izdarīt?
Juridiskie padomi
09:00, 25. Sep. 2025
Lai transportlīdzeklis varētu piedalīties ceļu satiksmē, ir nepieciešama valsts reģistrācijas numura zīme. Tomēr nereti tā pilda ne tikai tehnisku transportlīdzekļa identifikācijas funkciju, bet arī kalpo kā īpašnieka identitātes elements. Tāpēc, ja rindas kārtībā piešķirtais numurs automašīnas īpašniekiem nešķiet piemērots, normatīvais regulējums paredz iespēju izvēlēties citu, sev tīkamākas burtu un ciparu kombinācijas numuru. Vai tas nozīmē, ka persona var saņemt jebkādu sev vēlamu numura zīmi?
Juridiskie padomi
06:00, 24. Sep. 2025
Latvijā tiek aktualizētas kadastrālās vērtības, jo vairāk nekā 10 gadu laikā nekustamā īpašuma tirgū vērojams cenu kāpums un esošās kadastrālās vērtības neatspoguļo objektīvo situāciju. Turklāt no 2025.gada katram īpašumam spēkā ir divas kadastrālās vērtības – fiskāla un universālā. Kam tās izmanto un kāpēc uzņēmumiem ir svarīgi zināt sava nekustamā īpašuma vērtību?
Juridiskie padomi
06:00, 19. Sep. 2025
Būvniecības ieceres īstenošanas procesā gan būvnieki, gan pasūtītāji nereti saskaras ar pārmērīgām prasībām un sarežģītu realizācijas procesu. Tāpēc Būvniecības likumā top grozījumi, kuru mērķis ir veicināt nekustamo īpašumu attīstību. Kas mainīsies?
Juridiskie padomi
06:00, 15. Sep. 2025
Ar digitālo piekļūstamību bieži tiek saistīti tehniski risinājumi, bet līdz ar tehniskajām prasībām svarīga loma piekļūstamības nodrošināšanā ir arī tekstuālajai informācijai – tās skaidrībai, saprotamībai un uztveramībai. Kas piekļūstamības jomā jāatceras, izmantojot tekstuālu informāciju?
Juridiskie padomi
06:00, 11. Aug. 2025
Iegādājoties nekustamo īpašumu, var gadīties, ka tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šāds statuss uzliek noteiktus ierobežojumus jaunā īpašnieka darbībām ar īpašumu. Kādi ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidi? Kas jāņem vērā, iegādājoties šādu īpašumu?
Juridiskie padomi
06:00, 31. Jūl. 2025
Finanšu instrumentu tirgus Latvijā joprojām ir salīdzinoši mazs un arvien plašākam tirgus dalībnieku lokam kļūst aktuāls jautājums – kā piedalīties tirgū, nepārkāpjot spēles noteikumus? 2025.gada 18.martā Rīgas pilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijā divas personas apsūdzētas par nelikumīgām manipulācijām biržā “Nasdaq Riga”. Apskatām, kas jāņem vērā, lai darbība netiktu klasificēta kā manipulācija!
Juridiskie padomi
10:00, 30. Jūl. 2025
Pēdējos gados juridiskajā vidē arvien biežāk lieto jēdzienu “juridiskais dizains” (legal design). Nereti to saista ar vizuālo noformējumu, taču šī pieeja aptver daudz vairāk. Tās mērķis ir padarīt juridisko informāciju saprotamu, lietotājam draudzīgu un funkcionāli pielietojamu, nezaudējot juridisko precizitāti. Kas ir juridiskais dizains un kādi ir tā pamatprincipi? Vai normatīvie akti nosaka, cik saprotamai jābūt juridiskajai informācijai?
Juridiskie padomi
06:00, 25. Jūl. 2025
Veicot darījumus, būtiski ir pievērst uzmanību tam, kura persona paraksta dokumentus. Nav nozīmes, vai persona ir juridiska vai fiziska, – svarīgi, lai jebkura veida darījumu parakstītu persona, kurai ir atbilstošas tiesības. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad darījums netiek uzskatīts par saistošu kādai no pusēm, jo kāds no darījuma dalībniekiem nav bijis pilnvarots vai tam nav bijušas paraksta tiesības.
Juridiskie padomi
06:00, 22. Jūl. 2025