Lai gan Vispārīgā datu regula sniedz juridisko ietvaru attiecībā uz obligāti sniedzamo informāciju, pastāv arī virkne praktiskas dabas apsvērumu, kurus vērts paturēt prātā privātuma politikas izstrādes un pilnveidošanas procesā. Izskatīsim tos!

Ik dienas, slēdzot darījumus, esam pieraduši, ka informāciju par juridiskām personām, to pārstāvjiem un aktuālajiem datiem noskaidrot ir pavisam vienkārši, jo juridisko personu aktuālie dati un to izmaiņas ir brīvi un publiski pieejami. Citādāk ir ar fizisku personu aktuālajiem datiem, jo, saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, ne visi dati drīkst būt publiski pieejami, kas no vienas puses aizsargā fiziskās personas un no otras puses rada sarežģījumus kreditoriem aktuālo datu noskaidrošanā.

Vaicā lasītājs: Mūsu uzņēmuma darbības veids ir pasākumu, tostarp, apmācību un semināru organizēšana. Mēs meklējam aktuālas tēmas, autori domā saturu un uzsvarus uz būtiskākajiem jautāumiem, kas ir mūsu uzņēmuma konkurences priekšrocība. Tāpat mēs nosakām semināra cenu un izvietojam reklāmu par pasākumu. Pēc pasākuma reklāmas parādīšanās plašākai publikai, cits uzņēmums, kas arī nodarbojas ar semināru organizēšanu, nokopē mūsu izstrādāto saturu un sagatavo identisku semināru. Vienīgā atšķirība – tas notiek pāris dienas ātrāk un par zemāku cenu. Vai to var uzskatīt par negodīgu komercpraksi?

2022.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Komerclikumā (KL), kas stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā. Grozījumi maina vairākas pašreiz KL iekļautās tiesību normas, tostarp tiesisko regulējumu par akciju sabiedrības (AS) akcionāriem nepieciešamo ziņu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā (UR). Sīkāk apskatām, kas mainīsies tieši ziņu iesniegšanas procesā.