Valdes loceklis, ieņemot amatu, apņemas būt rūpīgs saimnieks, kā arī censties ar katru noslēgto darījumu nest uzņēmumam peļņu. Ja rodas zaudējumi, valdes loceklim būtu jāuzņemas atbildība. Tomēr, ja persona vairs nav valdes loceklis, vai no viņa var piedzīt atrauto peļņu?

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2023.gada 28.septembrī pasludināja spriedumu lietā SKC-368/2023, kurā vērtēts, kādi apstākļi tiesai jāvērtē un kurai no pusēm tie jāpierāda prasībās pret valdes locekļiem par zaudējumu piedziņu. Lai gan tā sauktajās komercsabiedrību valdes locekļu atbildības lietās jau izveidojusies diezgan plaša tiesu prakse, šī lieta ir interesanta ar to, ka konkrētajā gadījumā prasība tika celta par atrautās peļņas piedziņu no bijušā valdes locekļa.

Ar jēdzienu atrautā peļņa civiltiesībās apzīmē zaudējumu veidu, tas ir, mantas samazinājumu vai zudumu, kas jau ir radīts. Vienkāršāk sakot – ko varēja nopelnīt, bet kas tā arī netika iegūts. Papildus kontekstu šai lietai piešķir komerctiesību komponente, jo, kā paredz Komerclikums (KL), komercdarbības mērķis ir peļņas gūšana. Līdz ar to teorētiski jebkura komercsabiedrības valdes locekļa darījuma rezultātam jābūt peļņu nesošam, kas, protams, realitātē ne vienmēr tā notiek, turklāt peļņas negūšanai no konkrēta darījuma var būt arī objektīvi un tiesiski pamati.