Kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem uzticēta sabiedrības vadība un uzraudzība. Viņi pieņem lēmumus par sabiedrības mantu, darījumiem un attīstību, un šie lēmumi var būtiski ietekmēt gan pašu sabiedrību, gan tās dalībniekus (akcionārus). Tāpēc likums paredz, ka valdes un padomes locekļiem jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, bet pienākumu pārkāpuma gadījumā viņiem var nākties atlīdzināt sabiedrībai nodarītos zaudējumus. Neskaidrs ir jautājums – cik ilgā laikā šādu prasību var celt?

Sabiedrības prasības celšanas kārtība noteikta Komerclikuma (KL) 172.pantā.

Sabiedrībai un tās dalībniekiem (akcionāriem) ir saprotama interese atgūt zaudējumus, ja tie nodarīti ar prettiesisku valdes vai padomes locekļa rīcību. Vienlaikus arī valdes loceklim ir jābūt pasargātam no situācijas, kurā agrāk pieņemti lēmumi nenoteiktu laiku var kļūt par pamatu prasības celšanai.

Šāda nenoteiktība rada gan atbildības risku, gan arī var radīt praktisku spiedienu uz valdes vai padomes locekli un ietekmēt turpmāku lēmumu pieņemšanu. Valdes darbs vienmēr ir saistīts ar zināmu risku, un tiesiskā noteiktība ir priekšnoteikums, lai valdes locekļi varētu neatkarīgi pieņemt arī sarežģītus biznesa lēmumus sabiedrības interesēs, nevis rīkoties, baidoties no iespējamas prasības kā reakcijas uz neērtu vai kādam dalībniekam (akcionāram) nevēlamu lēmumu.

Robežu starp sabiedrības tiesībām prasīt atbildību un valdes locekļa tiesībām uz tiesisko noteiktību analizēja Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2026.gada 27.janvāra lietā SKC-13/2026. Lēmumā Senāts paplašinātā sastāvā vērtēja KL 172.panta 6.daļā noteiktā trīs mēnešu termiņa juridisko dabu un tā nozīmi dalībnieku (akcionāru) un valdes locekļa interešu līdzsvarošanā.