Desmiti tūkstoši dāvanā par konkurētspējīgāku biznesu
2023-10-02
Reinis Bērziņš, "ALTUM", valdes priekšsēdētājs
No ilgi valdījušās pārliecības, ka biznesa vienīgais mērķis ir pelnīt, bet ilgtspēja ir vien modīgs vārds, esam situācijā, kur nākotne pieder tiem uzņēmumiem, kas spēj pelnīt atbildīgi jau šodien. Turklāt vienlaikus būt efektīviem un konkurētspējīgiem. Un, lai tie nebūtu vien skaisti vārdi uz papīra, uzņēmējiem ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā.
Karstākais jaunums šobrīd ir Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā programma uzņēmumu energoefektivitātei. Tā ir unikāla ar to, ka piedāvā kapitāla atlaides komponenti, kas pēc būtības ir dāvinājums – saņem ALTUM aizdevumu, īsteno projektu, sasniedz nosprausto CO2 ietaupījuma mērķi (kas tiek panākts ar konkrētiem energoefektivitātes pasākumiem vai atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu) un nodzēs 30% no projekta izmaksām.
Mierā stāvēt ir iet atpakaļ
Atveseļošanas fonda programma ir salīdzinoši jauna, pirmie uzņēmumi tajā pieteicās aizvadītā gada nogalē, un šogad redzam jau pirmos uzņēmumus, kas izgājuši visu procesu un saņēmuši kapitāla atlaides, proti, nodzēsuši kredītsaistības par gandrīz trešdaļu no pērn ieguldītā.
Pirmais piemērs. Kuģu tērauda un alumīnija detaļu ražotājs uzņēmums “Lanos” izveidoja saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 160 kW. Projekta kopējais apjoms bija 151 tūkst. eiro, no kuriem ALTUM aizdevums – 106 tūkst. eiro. Pēc tam, kad tika sasniegti izvirzītie mērķi un no Sadales tīkla saņemta atļauja par saražotās enerģijas palaišanu tīklā, uzņēmums saņēma kapitāla atlaidi 45,4 tūkst. eiro apjomā ar ko nodzēsta daļa ALTUM aizdevuma. Otrs piemērs. Saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 44 kW izveidoja kokapstrādes nozares uzņēmums “AJG Plus”. Kopējās projekta izmaksas bija 36 tūkst. eiro, no kuriem ALTUM aizdevums bija nepilni 11 tūkst. eiro. Pēc projekta pabeigšanas uzņēmums saņēma kapitāla atlaidi ALTUM aizdevuma dzēšanai 7,7 tūkst. eiro apjomā.
Saražoto enerģiju abi uzņēmumi izmantos ražošanas procesa nodrošināšanai, kas nozīmē arī mazinātu atkarību no iepirktiem energoresursiem un tarifu pieauguma riska.
Pašlaik pret Latviju jau ir ierosinātas trīs pārkāpuma procedūras par Eiropas Savienības direktīvu neieviešanu, tādēļ Ekonomiskās ilgtspējas likuma un grozījumu likumā “Par piesārņojumu” pieņemšanai ir noteikts steidzamības statuss, nedrīkst aizmirst arī Transporta enerģijas likumu.
Viedokļi
12:38, 8. Okt. 2025
Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu – dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku – īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u. tml.
Viedokļi
15:52, 7. Okt. 2025
Vasara ir noslēgusies, tomēr ražas novākšana un citi darbi lauksaimniecībā vēl turpinās. Kā nozari ietekmējuši laikapstākļi, Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti un kāds atbalsts tai nepieciešams? To septembrī vaicājām lauksaimniekiem.
Viedokļi
06:00, 17. Sep. 2025
Internetā un sociālajos tīklos aizvien biežāk parādās video un cits saturs, kas rada šaubas – vai tas ir īsts vai viltots? Kā atpazīt satura viltojumu un kā rīkoties, ja tas skar uzņēmumu?
Viedokļi
09:00, 28. Aug. 2025
Jaunajām tehnoloģijām attīstoties, mākslīgais intelekts atvieglo ikdienu ne vien iedzīvotājiem, bet kļūst par “darbarīku” arī krāpniekiem. Parādās arvien vairāk rīku un programmu, ko garnadži var izmantot, cenšoties apkrāpt iedzīvotājus. Kādas ir jaunās krāpnieku tendences digitālajā pasaulē, kuras ir izplatītākās riska grupas un ko ņemt vērā, lai no krāpniecības izvairītos?
Viedokļi
13:19, 27. Aug. 2025
Ģeopolitiskā nenoteiktība, agresorvalstu tuvums, Amerikas Savienoto Valstu tarifi – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras uzņēmumi. Kā nozari ietekmē iespējamā tarifu paaugstināšana, agresorsvalsts tuvums un situācija pasaulē kopumā? To augustā vaicājām tirgotājiem, ražotājiem un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām.
Viedokļi
09:00, 13. Aug. 2025
Iepriekšējais gads loģistikas nozarē Latvijā bija izaicinošs, jo ekonomikas stagnācija turpinājās jau otro gadu pēc kārtas. 2024.gadā Latvijas ekonomiku raksturoja lēns izaugsmes temps, ko ietekmēja ierobežota pirktspēja un inflācijas palēnināšanās. Šo pašu situāciju novērojam arī 2025.gadā. Lai gan iedzīvotāju ienākumi stabilizējās, pircēji joprojām izvēlas taupīgākus risinājumus, priekšroku dodot lētākām precēm un pakalpojumiem. Jūnijā veiktā “Norstat” sabiedriskās domas aptauja “Know your people Latvia Q2 2025” liecina, ka 32% Latvijas iedzīvotāju ir nobažījušies par savu ģimenes finanšu situāciju.
Viedokļi
14:38, 1. Aug. 2025
Pasīva kapitāla piesaiste, mazas pievienotās vērtības un kopumā nelieli uzņēmumi diemžēl ir nevis izņēmums, bet gan mūsu valsts saimnieciskās darbības ikdiena. Tam seko nespēja strādāt efektīvi un kāpināt algas, kas diemžēl rezultējies masveida darbaspēka aizbraukšanā no Latvijas. Visiem skaidrs, ka šo situāciju varētu labot ar investīciju palīdzību. Tās Latvijā arī ienāk, taču ne pietiekami, lai kardināli uzlabotu mūsu valsts saimniecisko situāciju.
Viedokļi
06:00, 23. Jūl. 2025
Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek prognozēts, ka sešu mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75%–2% līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas. Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās.
Viedokļi
13:02, 18. Jūl. 2025
Jūnija sākumā – laikā, kad gada pārskati jau iesniegti un var atklāt vasaras sezonu, – 24 grāmatvežu komandas pulcējās uz “iFinanses” organizēto ikgadējo “Grāmatvežu čempionātu 2025”. Komandām bija iespēja demonstrēt visas mūsdienīga grāmatveža darbā nepieciešamās prasmes – kritisko domāšanu, stratēģisko domāšanu, spēju apstrādāt lielu informācijas apjomu, lielisku atmiņu, attapību, radošumu un sadarbības prasmes. Bet kā ir ar tehnoloģijām? Vai mākslīgais intelekts jau ienācis grāmatvežu ikdienā? Kādus mākslīgā intelekta un digitalizācijas rīkus izmanto grāmatveži un kādi ir viņu lielākie izaicinājumi – to jautājām vairākām komandām.
Viedokļi
09:00, 16. Jūl. 2025
Latvijā turpinot samazināties iedzīvotāju skaitam, sarūk arī darba roku skaits. Viens no risinājumiem, uz kuru uzņēmumi jau raugās, ir senioru iesaiste darba tirgū. Taču vai tas ir reāls risinājums, un vai cienījamais vecums netiek uztverts kā trūkums novecojošo zināšanu dēļ? To jūnijā jautājām uzņēmējiem.
Viedokļi
06:00, 18. Jūn. 2025
Lai arī cilvēciskais kontakts darba vidē ir nozīmīgs, tomēr rodas jautājums – vai sapulces vienmēr ir efektīvas? Nereti tās no mērķtiecīgas lēmumu pieņemšanas un ideju ģenerēšanas pārvēršas par birokrātisku rutīnu un kļūst par produktivitātes zuduma avotu. Kā to mainīt?
Viedokļi
06:00, 29. Mai. 2025
Ikviens darba devējs vēlas, lai viņa darbinieki strādātu pēc iespējas produktīvāk un rezultāti būtu maksimāli labākie. Veids, kā to izmērīt, katrai nozarei un uzņēmumam ir savs – kādam svarīgi, ko dara konkurenti, bet kādam citam nozīmīgākais rādītājs ir klientu apmierinātība.
Viedokļi
06:00, 14. Mai. 2025
Izstrādāti pēdējā laikā apjomīgākie grozījumi Darba likumā, kas skars virkni jautājumu, kas būs saistoši virknei uzņēmumu un to darbiniekiem. Izmaiņas sagaidāmas gan virsstundu apmaksas, gan algu izmaksas kārtībā, bet viens no karstākajiem jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu. Ko par plānotajām izmaiņām saka uzņēmēji?
Viedokļi
06:00, 16. Apr. 2025
Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība un Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām. Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.
Viedokļi
15:04, 21. Mar. 2025
