Mūsdienās digitālā transformācija maina veidu, kā uzņēmumi, izmantojot digitālās tehnoloģijas, izstrādā jaunus digitālos biznesa modeļus, tā palīdzot uzņēmumiem iegūt lielāku vērtību klientu acīs. Uzņēmumi atver tiešsaistes veikalus, veido oficiālas mājaslapas, sociālo mediju kontus un tos izmanto, lai pārdotu preces vai pakalpojumus un sazinātos ar klientiem. Daudzi uzņēmumi pāriet no vienkanāla klientu iesaistīšanas stratēģijas uz daudzkanālu stratēģiju. Apskatīsim, kādas ir tās priekšrocības!

Vasara ir laiks, kad daudzi uzņēmumi atkal domā par stratēģiju un gatavojas biznesa plānošanai nākamajam gadam. Daļa no šīs plānošanas ir mērķu izvirzīšana. Bieži tiek sludināts, ka mērķiem ir jābūt SMART, tomēr var gadīties, ka mērķi patiešām bija SMART, bet tik un tā netika sasniegti. Ko darīt tad?

Katrā uzņēmumā pienāk brīdis stratēģijas plānošanai, ko veic uzņēmumu vadība. Tad, kad stratēģijas plāns ir radīts, aktualizējas jautājums – kā pārliecināt un motivēt darbiniekus darboties atbilstoši jaunai stratēģijai. Tas ir brīdis, kurā visticamāk ir laiks domāt par stratēģijas vēstnešu programmu uzņēmumā, bet jāatceras, ka tajā brīdī, kad stratēģija jau ir darba gatavībā, ir par vēlu vēstnešu programmai. Šoreiz tieši par to, kāpēc plānam par vēstnešu programmas izveidi būtu jāatrodas vadības dienas kārtībā krietni pirms uzsākta stratēģijas definēšana, un kādi ir nozīmīgākie vēstnešu programmas elementi.

Darba tirgus strauji mainās un kvalificētu darbinieku pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Daudzi uzņēmēji saskaras ar jautājumu, kā strādāt gudrāk un produktīvāk? Palielināt algu vai tomēr ir kāds cits, produktīvāks risinājums?

Uzņēmuma veiksmīgas darbības un ilgtermiņa attīstības nodrošināšanā vienlīdz būtisks ir stratēģiskais redzējums un rūpīga kontrole un pārvaldība pār iekšējiem procesiem. Tieši iekšējā audita funkcijas ieviešana ir nozīmīgs instruments iestādes pārvaldības uzlabošanā, tomēr virkne iestādes neapzinās iekšējā audita funkcijas potenciālu. Šajā rakstā aplūkosim iekšējā audita funkcijas ieviešanas nozīmi, kā arī pirmos soļus, ko vajadzētu veikt, lai šo funkciju ieviestu savā uzņēmumā.

Mārketinga speciālistam, lasot regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti jeb Vispārīgo datu aizsardzības regulu, rodas sajūta, ka darba gaitā nedrīkst ne ievākt, ne pielietot vai analizēt datus. Personas datus drīkst izmantot, bet katram niekam ir nepieciešama atļauja, kuru klients bieži vien inerces dēļ nedod. Vai tā patiešām notiek? Kas ir visdraudīgākās lamatas, kurās riskē iekrist tas, kas vāc, apstrādā un glabā datus par klientiem un mērķauditoriju?

Pirmie iedīgļi lietišķo spēļu izmantošanai korporatīvajiem treniņiem un mācībām Latvijā parādījās vien tikai pirms desmit gadiem. Treneriem, pedagogiem, mācību vadītājiem, personāla speciālistiem, lēmumu pieņēmējiem un citiem iesaistītajiem trūkst informācijas, praktiskās pieredzes un zināšanas darbam ar spēļu metodēm, to pielietošanas veidiem un galvenajiem ieguvumiem. Esam konservatīva sabiedrība, tāpēc uzticēšanās jaunajam notiek ļoti lēni. Mēdz traucēt arī tādi spēcīgi “tarakāni” kā aizspriedumi, stereotipi un bailes izmēģināt ko jaunu.

Tirgus nemitīgās attīstības rezultātā ikvienam komersantam savas tirgus pozīcijas stiprināšanai ir nepieciešams meklēt arvien inovatīvākus risinājumus, kas palīdzētu izcelties starp konkurentiem, piesaistīt uzmanību un sasniegt savu mērķauditoriju. Kā viens no dinamiskākajiem mārketinga instrumentiem mūsdienu uzņēmējdarbības vidē, kurā komersanti augstas konkurences apstākļos cīnās par patērētāju uzmanību un uzticību, ir preču un pakalpojumu loterijas un akciju kampaņas.

Kompānijas “Edelman Trust Barometer” pētījumi liecina, ka pēdējos gados ir ievērojami sarukusi uzticēšanās valdībām, nevalstiskajām organizācijam, medijiem un tādām klasiskajām autoritātēm kā zinātnieki. Savukārt “uzticēšanās kredīts” aizvien biežāk piešķirts komercorganizācijām un to vadītājiem, no kuriem tiek pieprasīta nopietna pievēršanās ne tikai uzņēmējdarbības, bet arī sociālo jautājumu risināšanai. Sabiedrībai un darbiniekiem ir svarīgi, ko vadītājs domā par noteiktiem tematiem – sākot no Krievijas karadarbības Ukrainā līdz cilvēktiesību problēmām, kas saistītas ar seksuālo orientāciju. Vadītājs vairs nevar palikt ēnā un atrunai izmantot frāzi „Nekā personiska, tikai bizness”.

Lai gan Vispārīgā datu regula sniedz juridisko ietvaru attiecībā uz obligāti sniedzamo informāciju, pastāv arī virkne praktiskas dabas apsvērumu, kurus vērts paturēt prātā privātuma politikas izstrādes un pilnveidošanas procesā. Izskatīsim tos!

Stratēģiskā vadība uzņēmējdarbībā tiek definēta kā organizācijas resursu pārvaldība augsta līmeņa ietekmes mērķu sasniegšanā. Visbiežāk šis process notiek nenoteiktības apstākļos, tāpēc pat uzņēmumi, kas rūpīgi plāno savu darbību ilgtermiņā, regulāri veic ārējās un iekšējās vides analīzi. Tā kā nereti nākas nonākt situācijās, kurās biznesa problēmu dēļ nav zināms precīzs nākotnes virziens, ārējās un iekšējās vides analīze ir brīdis, kurā tiek izstrādātas un izvērtētas stratēģiskās alternatīvas, to ieguvumi un trūkumi.

Tehnoloģiju attīstība nemitīgi virzās uz priekšu, tā radot jaunas iespējas un vajadzības. Šajā kontekstā nozīmīgs ir metaverss – virtuālā pasaule, kas ir kļuvusi par būtisku mūsdienu digitālās ainavas komponenti. Tā ne tikai maina individuālo lietotāju dzīvi, bet arī ver durvis jaunām biznesa iespējām un rada potenciālos riskus.

Saskaroties ar situācijām, kad kāda no līguma pusēm nepilda uzdotās saistības, ir nepieciešams panākt, lai tās tiktu izpildītas, proti, – piedzīt parādu. Tomēr, kā novērots praksē, līguma slēdzēju pusēm (gan kreditoram, gan parādniekam) līdz galam nav izpratnes, ko nozīmē parāda piedziņa, kas ir pirmstiesas parāda piedziņa un kādas iespējas parādu piedziņā ir kreditoram un kādas sekas var būt parādniekam.

Vasara ir laiks, kurā daudzi uzņēmumi atkal domā par stratēģiju. Saskaņā ar klasisko pieeju, lai izstrādātu stratēģiju, vispirms ir jāveic analīze, tad jānosprauž mērķi. Ļoti bieži analīzi veic, izmantojot SVID (SWOT – strengths, weaknesses, opportunities, threats) matricu. Bet, ja nu viss arī iepriekš tika darīts tieši pēc šiem principiem , bet stratēģija tik un tā neizdevās gana laba? Vai ir iespējams rīkoties citādi?

Laiki mainās, un katra nākamā paaudze ienes savu redzējumu darba tirgū. Gribot negribot iepriekšējām paaudzēm tam ir jāpielāgojas. Jaunieši, kas dzimuši laika posmā starp 1996. un 2010.gadu un šobrīd uzsāk savas darba gaitas, tiek dēvēti par Z paaudzi. To identitāti lielā mērā veidojis digitālais laikmets, klimata krīzes vēsmas, mainīgā finanšu aina un dažādas krīzes situācijas, arī Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā.